Rosetta ir Amerikāņu post-metal blice no Filadelfijas, kas savā skanējumu papildina ar elementiem no žanriem post-hardcore, shoegazing, drone, post-rock, avant-garde un ambient. Ar vairāk kā divpadsmit gadu pieredzi, grupa šogad ir nākusi klajā ar savu jaunāko ierakstu “Quintessential Ephemera”.
Albumu grupa ir izdevusi pašu spēkiem un Rosetta bandcamp lapā, tas ir pieejams kā maksā-cik-gribi ieraksts.
Ar četriem studijas albumiem krājumā, piektajam Rossetai mērķis bija pavisam vienkāršs: izmantot savu jauno biedru un otro ģitāristu pilnībā, lai radītu savu labāko albūmu līdz šim.
Quintessential Ephemera sākās ar trīs ar pus minūtes garu ievadu “After the Funeral”, kas klausītāju mierīgi šūpo un sagatavo turpmākajam albumam, ko ar pirmo reizi ir grūti saprast. Bet nekas, jau otrais gabals, kas tāpat kā lielākā daļa albuma ir “Untitled”, pilnībā atspoguļo Rossetta mērķi šim albumam. Jau pazīstamā skaņa savijas ar vēl vairāk no post-roka elementiem un tīriem vokāliem, kas ir grupas jaunākā dalībnieka - Eric Jernigan (no grupas City of Ships) pievedums mūzikai.
Tīrais vokāls grupai nav nekāds jaunums, kungi to ir izmantojuši vienmēr, tikai ne šādos apjomos. Lai kā tas varbūt kādu uztrauktu, šis pievedums neatņem Rosettas post-metāla devu, drīzāk papildina smagnējo bļāvienu, ģitāru, bungu un basa sienu ar dekoratīvu gleznojumu, radot patīkamu un atmosfērisku skaņu.
“Untitled” II & III, seko līdzīgam paternam, bet nenosauktais IV atkal nedaudz nomierina, izmantojot ambient elementus, lai padarītu klausītāja piedzīvojumu krāsaināku. Albuma otrā daļa turpina jau iemīto taciņu un dziesmas labi saplūst kopā un rada pacilājošu emociju kopumu, kas šim žanram nav tā raksturīgākā iezīme. Iespējams pielietotie melodiskie un vokāla risinājumi piešķir šim albumam šo saldo piegaršu, bet tieši tāds šis ierakst papildina vasaru un liek vēlēties būt kalnos, vai laivā kādā upē un izdzīvot skaņas kopā ar savu pašapziņu. Noslēdzošais skaņdarbs “Nothing in the Guise of Something” pieliek daudzpunktu tā vietā, lai būtu vienkārši noslēgums un liek domāt par to, ka albuma nosaukums ir vairāk kā zīmīgs un teju perfekts apzīmējums dzirdētajam.
Rosetta nav baidījusies izmēģināt kaut ko jaunu, un man gribētos teikt, ka risks šoreiz ir sevi pilnībā atmaksājis. Lai gan šis dziesmu kopums ir jūtami vieglāks un iespējams, ka kāds no grupas ilggadējiem klausītājiem to norakstīs, kā pārāk vieglu, manuprāt, šis ir grupas labākais veikums un Rosetta droši var atrādīt savu veikumu publikai. Ar nepacietību gaidīšu viņu uzstāšanos Čehijā notiekošajā festivālā Brutal Assault un iesaku arī tev, ja rodas tāda iespēja, šo grupu noklausīties koncertā. Ja tomēr tev šāda iespēja iet secen, nedaudz to sajūtu iespējams notvert noskatoties albuma prezentācijas koncerta video:
Albums pieejams digitālā, CD un 2xLP formātā.
Meklē grupu šeit:
http://theanaesthete.bandcamp.com/music