Nova Komai sadarbība ar reperiem nav sveša lieta - iepriekš grupas dalībnieki atsevišķi ir jau strādājuši ar dažādiem reperiem, tai skaitā arī eksperiments ar Arturu Skuteli un Tvērumiem, kurā darbojās grupas solists Mārtiņš Vilnītis un šī albuma viesmāksliniece Alise Golovacka. Tāpat arī darbīgs bijis grupas ģitārists Jānis Kalvāns, kurš jau iepriekš Edavārdu un Idus Abras repā iepludināja rokmūziku, spēlējot apvienībā De Temps.
Šajā gadījumā devītnieks caurvij šo albumu. Vismaz 9 reizes ir deviņas dziesmas, un tas tika palaists interneta plašumos 09.09.2020 plkst. 09:09. Tas gan netika radīts 9 gadus, bet sajūta droši vien grupai bija, ka iziets ir cauri trejdeviņām jūrām, kalniem un mežiem, jo prasīja no pašiem māksliniekiem pacietību un neatlaidību vairāku gadu garumā, turklāt arī paši to atzina koncerta laikā, ka Vismaz 9 Reizes nāca ilgi. Starp citu gabalu Skatīt Nāvi jau varējām novērtēt Nova Koma dzīvā ieraksta albumā 2018.gadā kopā ar Idus Abra no koncerta gadu iepriekš Kaņepes Kultūras Centrā, bet, ja parokamies vēl dziļāk vēsturē, tad gan Skatīt Nāvi, gan 1.1.2. bija dzirdams Edavārdu, De Temps & Abra Tiešraidē no galvaskausa.
Šis nedaudz garais ievads ir ļoti svarīgs, lai saprastu albuma rašanās iemeslus. Dažādās pieredzes loģiski virzīja Novu Komu uz Vismaz 9 Reizes albuma izveidi, viņi bija kā stūrmanis idejai, kurai saknes mēs jau redzam pirms pieciem gadiem.
Par godu albuma izdošanai peldošajā pasākumu vietā Noass, tika sarīkots neliels koncerts ar ļoti ierobežotu vietu skaitu. Kā jau minēju savos sociālajos tīklos, tad šis laikam bija man pirmais Nova Koma sēdošais koncerts. Pati gaisotne bija ļoti privāta, ņemot vērā to, ka grupai īsti beksteidža nebija, un visi atradās vienuviet.
Koncerta laikā radās vēl viena analoģija ar ciparu deviņi, kas visticamāk galīgi nebija plānota, bet bieži vien dažādās sporta sacensībās skatītāji tiek dēvēti par papildu spēlētāju uz laukuma. Ja mēs to piedēvējam šim koncertam, tad sanāk, ka skatītāji bija tas 9 grupas biedrs tajā vakarā. Paliksim pie tā, ka tas varbūt tomēr bija plānots.
Nekavējoties acīs iekrita, ka astoņiem biedriem skatuve ir nedaudz par mazu, bet šeit viss darbojās pēc labākajām rindas gaidīšanas tradīcijām, katram savs rindas numuriņš, un visi tika pieņemti laikā. Tik no sākuma likās, ka pastiprinātājs drīz apvelsies no 8 cilvēku enerģijas, bet galu galā arī tas spēja savaldīties un izbaudīt koncertu no malas uz krēsla.
Dzīvā uzstāšanās uzreiz izcēla tos aspektus, ko grupa nevarēja ielikt albumā, piemēram, īpaši jāizceļ ne tikai kustības un enerģija, bet arī bass. Jā, tieši tā, jau otrajā dziesmā Tas viss ir manā galvā bass ļoti feini papildināja dziesmu, kas varbūt man personīgi albumā neuzrunāja un kas bija kā saistviela starp diviem izciliem gabaliem. Tagad tā viennozīmīgi pēc koncerta iespaida izceļas arī starp tām un pat varbūt nostājas vienā līmenī.
Koncertā līdzīgi kā albumā nedaudz grūtības sagādāja reperu sadzirdēšana. Teksta deklamēšana citviet gan ierakstā, gan koncertā pazūd kaut kur ģitārās, tad paliek vai nu klausīties ģitāras, vai arī tikai tekstus. Tā arī tās 9 albuma klausīšanās reizes sanāk, par katru grupas vienību un beigās arī sev. Diemžēl Idus Abras tekstus atsevišķos brīžos koncertā vispār nevarēja saprast, lai gan ierakstā man personīgi dažas vietas liekas krietni spēcīgākas un dziļākas nekā pārējiem tekstu autoriem. Piemēram, gandrīz motivējošajam gabalam Sasniedz savus mērķus, kur abi reperi interpretē dažādus izteicienus sev vēlamā, prokrastinējošā gaismā, Idus Abra vēstī:
Citi teica - man jānotic sev, tāpēc es neticēju citiem
Riskēju ar to, ka nepakļauju sevi riskiem
Man jāspēj pastāvēt par sevi, tad kā gan lai soli speru
Galvenais dzīvē ir nemīzt, bet priekš tā es par daudz dzeru
Tāpat noteikti jāizceļ Cīņa pie Argonas, kur teksti atkal ir uzmanības centrā. Nedaudz mazāk kā minūtes laikā tiek noskaitītas 20 rindiņas, kas ievada šo skaudro dziesmu par Pirmo Pasaules Karu. Varbūt šeit pat nepietiek ar deviņām reizēm, lai uzķertu visu notiekošo šajā dziesmā. Tāpēc nedaudz žēl, ka ieraksts nav fiziskā formā ar dziesmu lirikām, kuras lasīt līdzi dziesmām, jo iekšā slēpjas ļoti daudz pērļu:
Nepārzinu mākslu tikai dziesmu tekstus
Un šī bilde acī iekrita kā ziedputeksnis
Joprojām esmu puika, kas dabū zilumus no padenēm
Bet šī bilde uz sienas pil uz manām smadzenēm
Līdz mans galvaskauss ir pilns kā pelnu trauks
Izskanot pēdējam gabalam no Vismaz 9 Reizes, grupa palika savā standarta pakā ar četriem biedriem, un ģitārās atskan ļoti pazīstams kāpinājums, kas rezultējās Beastie Boys - Sabotage. Ļoti interesanta izvēle kā nobeigt koncertu, bet tas varbūt palīdzēja noslēgt albumu un palēnām sākt to sagremot.
Tas fakts, ka mēs ļoti iespējams vēl tik tuvā laikā nepiedzīvosim vēl kādu koncertu ar šo apvienību šādā izskatā, piedod papildu unikalitāti gan koncertam, gan arī pašam projektam. Atliek vienīgi atkal atskaņot albumu kādā no digitālajām platformām un ļaut, lai tas pil uz tavām smadzenēm. Vai arī uzliec šito darbā un sabojā kafijas pauzi!
Nova Koma koncertā bija nedaudz lielākā sastāvā, tāpēc būtu noteikti jāizceļ visi grupas biedri:
Jānis Kalvāns (ģitāra)
Mārtiņš Vilnītis (ģitāra, sintezators, vokāls)
Roberts Kočots (bungas)
Jānis Steķis (bass)
Alise Golovacka (flauta, vokāls, sintezators)
Didzis Upens (ģitāra)
Idus Abra (vokāls)
Edavārdi (vokāls)
Kā arī albumā dzirdami vēl pāris viesmākslinieki: Miķelis Dzenuška (marimba, taustiņi) un Rūdolfs Latišenko (zvani)
