ALBUMU APSKATI

Židrūns - Kovārņu mazbērniem: Vai šis nav tas laiks, ko paredzējām?

Ģirts Tauriņš
ĢIRTS TAURIŅŠ 19.10.2020. 11:30
30. oktobrī ar koncertu vokāli instrumentālais kvartets, kas ar Židrūna nosaukumu darbojas jau kopš 2003.gada, izdos savu ceturto albumu "Židrūns - Kovārņu mazbērniem". Kā pats grupas basģitārists Ulvis Urtāns saka: "Albums ir iespēja nodot nākošajām paaudzēm (lai Dievs tās svētī!) pašiem patīkamās skaņās iekapsulētas sajūtas un vīzijas no mūsu tagadnes." Šajā gadījumā iekapsulēts ir ticis šis, pārsteidzošais gads ar visām saistītajām emocijām.

Židrūna radošā izpausme izceļas ar to, ka grupa nekādā veidā necenšas kopēt sevi. Protams, tā ir, iespējams, viena no klišejiskākajām piebildēm, bet šeit rodas sajūta, ka grupai atmiņa un pieredze, kas iegūta, rakstot iepriekšējo albumu, tiek izdzēstas, un katrs nākamais ieraksts izklausās svaigs, un grupa atkārtoti atklāj sevi no jauna. Tā it kā Židrūns albuma rakstīšanu sāktu no viena un tā paša izejas punkta – ir jūtami līdzīgi virzieni, kas iepriekš, bet apstrāde viennozīmīgi ir savādāka.

Varbūt šoreiz varētu teikt, ka vairāk dominē spoken words virziens apvienojumā ar post/alternative/viņu paša stila roku, ko grupa jau pamatīgi noslīpēja iepriekšējā ierakstā Židrūns un tas, ko nevar nest. Tāpat neizpalikt bez tik ļoti izteiktā stila vārdu sadalīt zilbēs un sačakarēt prātu, liekot dažādus uzsvarus, piemēram, kā iepriekš ar Eu un arī pirmajā albuma singlā Rindās Kails.

Albumu būtu grūti novietot kaut kādā hierarhijā ar iepriekšējiem, vai arī ielikt kaut kādos Ž grožos. Kā jau minēju, rodas sajūta, ka grupa sāk katru albumu no punkta A, bet katrs no tiem ir variācija.

No sākuma likās, ka ierakstā prasītos spēcīgāks starts, jo pēc pirmās klausīšanās reizes Vai? paslīd garām nemanot, un tā mani paķēra tikai pie kādas piektās reizes. Jā, dziesma varbūt muzikāli neizceļas ar neko īpašu, bet patiesībā ar liriku iezīmē šī albuma galveno tēmu un sajūtu kopumu: "Vai šis nav tas laiks, kādu paredzējām/piesaucām/gribējām?"   Vai? teksta ziņā viennozīmīgi ir spēcīgākais gabals no visiem, turklāt arī skaidri parāda tās "iekapsulētās" sajūtas, ko minēja basģitārists. Beigu beigās šī dziesma man radīja vislielāko apmierinājumu, jo atklājās tikai pēc vairākām klausīšanās reizēm, un albumam ielikās pēdējais, trūkstošais puzles gabals.

Jau kādu laiku Židrūns atrādīja saviem klausītājiem koncertos albuma priekšvēstnesi Zaķīti. Tas bija kā neliels trauksmes signāls, jo īsā teksta daļa dziesmas sākumā dzīvajā izklausījās nedaudz neveikli, savukārt ierakstā tā viennozīmīgi izceļas ne tikai ar garumu, bet ar mainīgajām ritma sadaļām, kas uzreiz padara šo gabalu par vienu no interesantākajiem ceļojumiem albumā.

Kopumā albumā Kovārņu mazbērniem valda drūms noskaņojums. Nav Toma Briča un viņa laika prognozes, bet gan centrālais tēls ir Kovārņi. Albuma tituldziesma pēc lēnā sākuma 30 sekunžu laikā eksplodē. Dziesma īsajā sprīdī rada visa albuma noskaņu, kas sasaucas arī ar albuma nomācošo vāku.

Uzreiz pēc Kovārņiem nāk Ai, Jezu, kas gandrīz apgāž iepriekš nostādīto motīvu un manu apgalvojumu – pozitīvs gabals ar atkārtojošu rifiņu, ko varētu varbūt savilkt kopā ar Tomiņu, bet tāpat galu galā aiziet albuma vāka radītajā pelēkajā noskaņā.

Albuma izskaņā Kikònes dziesma iekrāso visus tumšos nostūrus vēl melnākos toņos ne tikai ar smago (smagāko Ž kādu esmu dzirdējis) instrumentālo izskaņu, bet arī ar tekstiem "sapistie mēs". Albums viennozīmīgi nav paredzēts zelta rudenim, bet gan drīzāk tam mitrajam un aukstajam laikam, kad lapas ir jau nobirušas, un visapkārt valda drūma sajūta. 

Kā jau vienreiz rakstīju par citu latviešu grupu, ka katrs albums ir kā atskaites punkts mūzikas attīstības vēsturē, tad nu jau gribētu un varētu teikt, ka Židrūna albumi ir svarīgas pieturvietas, lai cilvēki varētu orientēties Latvijas alternatīvās mūzikas telpā, proti, “Kad notika tas koncerts?”, atb. “Tieši gadu pēc kovārņiem” u.tml. Katra ieraksta iznākšana Latvijā ir svarīgs brīdis, it sevišķi pašreizējā situācijā, un šis noteikti ir spēcīgs pierādījums, ka nekas neapturēs Latvijas alternatīvo skatuvi. Albums iznāks 30.oktobrī, un tajā pat dienā ir paredzēts albuma atklāšanas koncerts uz NOASS āra skatuves. Vairāk informācijas šeit - Židrūns - Kovārņu mazbērniem

 

Lasi vēl

Komentāri

Man likās, ka postroks ir Explosions in the sky un tādas gaisīgākas grupas par Židrūnu, bet var jau būt. Neesmu dzirdējis jauno albi
Ģirts no alt.lv 19.10.2020. 12:09
Jā, protams, Tev taisnība, bet te biju domājis vairāku stilu sajaukums, kas jau novērots arī iepriekš.
komentāra komentārs par postroku 19.10.2020. 14:53
@Soader
Postroks ir ļoti plašs jēdziens. Cilvēkiem tas patiesi asocējas vairāk ar tādiem 90to/00to "marinētājiem" kā Godspeed You vai Eksplozijām, bet žanra sākums radās tālajos 60/70 ar tā laika eksperimentiem (lai gan pats nosaukums radās krietni vēlāk). Pirms "marinētāju" postroka tas skanēja krietni roķīgāk un strukturāli klasiskāk (raksturīgāk rokam), piem., grupa Slint.
Nejaucam postroku iekšā Židrūna daiļradē. Tas kas tu drusku paeksperimentē ar stiliem nenozīmē ka tu spēlē postroku. Žīdrūnam līdz tam ļoti tālu. Bet nu ZM uzvarētājs ir skaidrs... :(
"Vokali instrumentalais kvartets"
No pretencionitates gandriz izvemos
puerto riko 20.10.2020. 23:56
@psc
bet precīza definīcija? jābūt ar pamatskolas izglītību, lai nesaprastu to vārdu salikumu :D
Turpmāk 'mana mīļākā grupa' vietā lietošu 'mans mīļākais vokāli instrumentālais kvar/kvin/whatevertets'
@lol

Labprāt redzētu tevi lietojam to savās recenzijās, patiesi.
Bet Jančuks Bukums taču arī ir instrumentāli vokālais ansamblis un neviens nekad nav par to pārmetis, jeb Latvijas rokmūzikas leģendu neuzdrošinamies aizskart?

Izsaki savu viedokli

Alternative.lv neuzņemas atbildību par komentāru saturu, kā arī aicina ievērot vispārējas ētikas normas un LR likumdošanu. Portāla pārstāvji patur tiesības dzēst neatbilstošus komentārus, kā arī uzsver, ka neskaidrību gadījumā administratoriem vienmēr taisnība.