ALBUMU APSKATI

The Prize Fighter - Remains

Viesturs 01.08.2012. 01:48
Saltajā rudens vakarā, vējam plandot matu cirtas, klusi, bet pamanāmi pie jums visiem ciemos atnāk grupa THE PRIZE FIGHTER. Mēs katrs šai saulē meklējam ko īpašu, dziļu un paliekošu. Vai tas būtu sporta zirgs, augstākās klases cepumi (ar šokolādes glazūru) vai arī...

Saltajā rudens vakarā, vējam plandot matu cirtas, klusi, bet pamanāmi pie jums visiem ciemos atnāk grupa THE PRIZE FIGHTER. Mēs katrs šai saulē meklējam ko īpašu, dziļu un paliekošu. Vai tas būtu sporta zirgs, augstākās klases cepumi (ar šokolādes glazūru) vai arī gluži vienkārši baudāma mūzika. Kas nu kuram tuvāks. Citreiz nevajag neko vairāk kā tikai aortas plosošu skaņu kopumu, ko par muzīku dēvē. Arī šoreiz...

Vaī. Šis foršais EP pie manis atskrēja gluži kā kumeliņš bijušajā pavasarī pirms gada, bet tuvs palicis joprojām. Sešu dziesmu EP, ļoti diferencēts no tā, ko gadījies dzirdēt līdz šim. Un tas nebūtu es, ja mani nepiesaistītu tāda mūzika, kas būtu ar savu kaltētu vīnogu sevī. Kas meklē, tas atrod, un atradaas TPF!

The Prize Fighter bāzējas un tipina (nāk) no aizokeānijas, proti, New York, precīzāk, Long Island. Konkrētais elbūms "Remains" ierakstīc studijā, kas maskējas zem mistiskas 3 burtu kombinācijas - SZU (varēja jau ko labāku izdomāt, piemēram, KHE vai HMM utt.). Mūzikas stilu, ko spēlē šī 5u purnu, ptfū, puišu apvienība, kāds neģēlis nodēvējis par Emo / Post Hardcore / Rock. Īsnībā tīri tā arī varētu izrādīties. Vairāk gan emo, un pavisam maz hardcore. Es pat teiktu, no hc tur ne smakas nav. Drīzāk gan klāt atvilkusies kāda ietekme no indie. Pozitīvi. Bet jāatzīst - tiešām cilindru nost šo puišu priekšā par skanējumu šai diskā un par vienu no maniem mīļākajiem albūma noformējumiem. Es pat teiktu, tāds Retro nokrāsas klātbūtnes efekts, liela Smeldze (kā nu bez tās emo skatuvē). Interesanti, ka vokāls epizodiski piegrabina tamburīnu. Teksti. Šķiet populāri jau ilgu laiku - daudz ir manīta šāda pieeja - ir rakstīt lirikus it kaa lipinot kopā vairākas frāzes un domu fragmentus, tādējādi nedodot klausītājam iespēju īsti ieskalot un iebraukt, par ko galu galā tad tiek tik smeldzīgi dziedāts un arī ieskrīmots. So..enazer brouken hārt, rūgta pieredze ir kādam bijusi, apdedzinājies ar rīta kakaō vai uzgāzis karstu zapti tieši uz sirds un atrāvies...Bet ja nopietni, par vislabākajām dziesmām es uzskatu "At water's edge", kura sākas tik āāā, ka gribas paņemt izpletni vai mušu pletni, un laisties lejā no kalnu namiņa Tadžikijā, neskarot zemes virsmu..Dziesma par sāpēm, ka visi cieš no kaukā. "Mother, I can't stand to watch you suffering. Father, can you fix her? You said you can fix

anything"..Dziesma "Moment of clarity" komentārus neprasa, jo bieži izjūtas ir grūši komentēt, izprast un kaukā nodefinēt.. Savukārt, dziesmiņa "Will she make me a star?" noslēdz zebestof dziesmu listi iz šī TPF EP."And I could never understand, how you could ever love a man, and then you set him free". Ietusēšanas un pamešanas faktors. Anti - forši. Pēdējā ir akustiskā formā un ir ok. Taču nekas cilvēku radīts nav absolūts, un arī šai diskā baigi lec ārā dziesma n o four (stulbāku nosaukumu būtu grūti atrast) un arii otrā dziesma ir citā manierē, bet vēl ir ok. So tas tā, biš traucē, diferencējas un nepārklājas, lec ārā un laižas prom.

Unikāls man bij fakts, kad uzzināju, ka zepraizfaiter vokāls Antonio Longo esot bijis kādreizējais nu jau superpopulārās, mīlētās un reizē noķengātās (pārāk popsīgi, vairs nav undergrounds utt...Kamōoon!!!) grupas Taking Back Sunday vokāls!! Tā teikt, pirmssākumi TBS. Bet jau sen zināms fakts, ka NHL ir goalkeepers ar tādu pašu uzvārdu..Moš džex tagad ķer brutāli mestās ripas? Hmm...A bet vēl ņūskūls tāc, ka The Prize Fighter (agrāk jaucu ar punk grupu Prize Fight) tagad mainījuši nosaukumu. Tagad saucas GUILT LIKE GRAVITY, un arī stiliņš kļuvis nu tāds diezgan tradicionāls, man patīk, bet nu vairs nav tas..(Pilnīgi iespējams, kādam patiks jaunais materiāls labāk par veco). Tagad tāds "tīrāks" un citāds skanējums, zaudējot to noskaņu, kas pārņem, klausoties šo albūmu..Tā žāvētā vīnoga pavisam noļemzīta un visu nozelēta. Ehh.. Nu jau praizfaiteri (tā iegājies, nevis tas jaunais) kļuvuši lielāki, kas ir tikai loģiski, ja spēlē ar pillu krūti un atdevi končos, un pie tam dara to ļoti labi, mākot spēlēt un saliekot kopā muzikālos žanrus pavisam inčīgi. Un nu jau viņi tūrē kopā un dala steidžu ar tādam, manuprāt, lieliskām grupām kā A Static Lullaby, From First To last, From Autumn To Ashes, Alexisonfire, tiem pašiem TBS ūcē.. Visu cieņu!!

Rekomendēju, bet tā jau gaumes lieta. Ja kādam /ai panadavitsa iemūžināt matricā, lūgtum!

Izdošanas datums: 30.11.2001.

Izdevējs: Four Leaf Recordings

Tracklist

  1. At water's edge
  2. September skies
  3. Moment of clarity
  4. N o four
  5. Will she make me a star?
  6. Midnight driver

Lasi vēl

Komentāri

Esi pirmais, izsaki savu viedokli!

Izsaki savu viedokli

Alternative.lv neuzņemas atbildību par komentāru saturu, kā arī aicina ievērot vispārējas ētikas normas un LR likumdošanu. Portāla pārstāvji patur tiesības dzēst neatbilstošus komentārus, kā arī uzsver, ka neskaidrību gadījumā administratoriem vienmēr taisnība.