Ir ļoti maz cilvēku, kas nezinātu, kas ir Refused. No grupas, kas spēlēja koncertus nelielos pagrabos, līdz megaspēkam, kas ietekmējis neskaitāmas mūsdienu grupas, bija nepieciešami tikai divi soļi. Ierakstīt albumu, kas ir tik spēcīgs un savam laikam neraksturīgs, ka to sāk saprast un novērtēt tikai pēc gadiem un, kā pienācīgiem māksliniekiem pieklājas, sadegt pašu iekurinātā ugunī, pazūdot uz visiem laikiem.
Laikam ejot, Refused jau bija kļuvuši par leģendām un, kad 2012. gadā grupa atgriezās pie saviem ieročiem pret kapitālismu, lai cik tas ironiski nebūtu, tas vairs nebija necilos ierakumos, bet gan uz lielākajām skatuvēm pasaulē, spēlējot neskaitāmu cilvēku priekšā.
Labi, pieņemsim. Lai cik ļoti negribētos sev galvā sagraut idealizēto tēlu par Refused, kuru pēdējo koncertu pārtrauca policija nelielā ASV pagrabā, bija jāatzīst, ka labāk lai koncerti ir lieli, nevis nav nemaz.
Šī gada aprīlī, izdzirdot pirmo jauno Refused dziesmu “Elektra”, mani pārņēma pārsvarā negatīvas sajūtas un daudz jautājumu, galvenais no tiem – kāpēc? Kāpēc riskēt izbojāt tik svarīgu alternatīvās mūzikas mantojumu? Pietam, dziesma tiešām nebija nekas unikāls.
Pēc laiciņa samierinoties, ka tas tomēr notiks, Refused ceturtais albums ir neizbēgams, sākās gaidīšanas svētki. Kāds tas būs? Vai tas pārspēs savu priekšteci? Diez vai… Cerams, ka tas vismaz turēs tam līdzi…
Kā otrais singls no gaidāmā albuma parādījās “Françafrique”. Skaņa nepavisam nav tāda, kā to gribētos. No agresijas un protesta pāri ir palikušas tikai drupas, uz kurām ir būvēta daudz roķīgāka skaņa, atstājot Hard-core elementus tur, kur tiem acīmredzot ir vieta – pagrīdē. Rezultātā, dziesma patiešām nav slikta, pēc pāris klausīšanās reizēm tu sevi pieķer smuki dziedot līdzi. Vienīgā problēma ir tāda, ka tu dziedi līdzi pamatskolas līmeņa cienīgus tekstus. “Murder, murder, murder, murder, murder, murder - Kill, kill, kill!!!” – tiešam? Lai vai kā, man patīk. Singliem jau laikam ir jābūt tādiem, kas ātri pielīp un, ko tur daudz liegties, palīdz pelnīt naudu.
Trešais singls – “Dawkins Christ”, lai gan atsita mutē ļoti lielu The Shape of Punk to Come piegaršu, atgrieza nelielas cerības, ka albums varētu tomēr būt Refused albums. Nedaudz agresīvāks un skanējuma ziņā tāds, kādam tam manuprāt vajadzētu būt, “Dawkins Christ” beidzot mani iedrošināja gaidīt albuma iznākšanu.
Ceturtais studijas albums ar nosaukumu “Freedom”, iznāca 2015. gada 29. jūnijā, sastāvot no desmit dziesmām, kas skan aptuveni 43 minūtes. Trīs no desmit dziesmām jau bija dzirdētas. Pārējās septiņas, godīgi sakot, nekādus pārsteigumus vairs neradīja.
Atstrādāta tehnika un virknējumi, progresijas. Šur tur pa kādam elektronikas elementam. Kopējā sajūta tāda, ka tikpat labi albums varētu būt vienkārši sava priekšteča b-side apkopojums, tikai ar sliktāku producēšanu un miksu, jo ekvivalentās vietās A Chimerical Bombination in 12 Bursts, tiešām bija kā sprādzieni, kamēr šeit skaņas siena ir jūtami mazāka.
"Fuck what people expect of us.” Ir grupas attieksme, izdodot šo ierakstu. Mana attieksme ir sekojoša – ja Freedom būtu izdots daudz, daudz ātrāk, tas būtu spēcīgs albums. Tagad tas vienkārši mētāsies kaut kur pleilistē un shuffle opcijā atskaņojoties, iespējams, netiks pārslēgts.
Dziesmu saraksts:
1. "Elektra"
2. "Old Friends / New War"
3. "Dawkins Christ"
4. "Françafrique"
5. "Thought Is Blood"
6. "War on the Palaces"
7. "Destroy the Man"
8. "366"
9. "Servants of Death"
10. "Useless Europeans"
Ieraksts pieejams CD, Vinila un protams digitālajos formātos.
