Dowager (nesajaukt ar tāda paša nosaukuma doom/metal censoņiem) ir post-hardcore, screamo, punk četrinieks no Portlendas Oregonā, ASV. Lai gan grupa vēl ir relatīvi jauna, tā jau ir paspējusi izdot divus EP. Pirmais ar nosaukumu “Death of a Moth” sastāvēja no četrām dziesmām un tika izdots pagājušā gada nogalē, bet otrais - nupat kā ir ieraudzījis pavasara saules sildīto zemi. EP ar nosaukumu “Title Track” sevī ietver piecus grupas ierakstus ar kopējo garumu ap sešpadsmit minūtēm.
Ar šo īso laiku arī pietiek, lai jebkuru šo mūzikas žanru cienītāju vecumā ap 30 gadiem atgrieztu atpakaļ viņa tīņa gados. Skanējuma ziņā tas uzreiz atmiņā atsauc gan Joshua Fit For Battle, gan Love Lost But Not Forgotten ierakstus un tam sekojošo vecāku neizpratni par to, ka tā arī skaitās mūzika. Dowager skanējums gan nav tik vardarbīgs un vairāk atgādina abu iepriekš minēto un Touché Amoré pirmā albuma selekcijas rezultātu. Dziesmas ir īsas, bet līdz ar to – “on point”. Radot nesaraustītu, organisku sajūtu, dziesmās mainīgi taktsmēri darbojas roku rokā ar, manuprāt, tehniskiem rifiem, saglabājot pietiekami daudz vietas, lai nepazustu melodijas un dziesmas progresijas sajūta. Īpaši tas jūtams dziesmā “Finger Guns”, kas orģināli arī bija paredzēta kā tituldziesma un EP nosaukums. Ieraksts noslēdzas uz mierīgas nots, ar “Costal”, kas ir garākā dziesma Dowager katalogā un izskan ar divtūkstošo gadu sākuma cienīgu post-roka instrumentālu nobeiguma daļu.
Ierakstā savu roku ir pielicis arī producents Jack Shirley, kurš iepriekš darbojies arī pie franču grupas Bökanövsky un vairākiem Deafheaven ierakstiem. Viņa iespaids visvairāk, iespējams, jūtams ģitāru tonī.
Kopumā gribu teikt, ka, protams, ir vieglāk spēlēt uz nostaļģiju un tādā veidā afišēties kā kāda žanra atdzīvinātājiem, bet būsim godīgi! Tieši tie, kas pavada savas dzīves, naktis guļot uz grīdas un dienas pavadot busiņā, ir tie, kas šo mūziku atved pie cilvēkiem. Ja “flagmaņi” atver durvis, tad tādas grupas kā Dowager ir tās, kas tur tavu roku, ejot tām cauri, un uzvāra kafiju.
