ALBUMU APSKATI

Bloodhound Gang - Hefty Fine

FILTH 01.08.2012. 02:15
Sapriecājos, ka nu beidzot iznācis jaunais Bloodhound Gang albums. Sadzirdot pirmās dziesmas Balls Out ievadu (nu neceļas man roka uzrakstīt, ka Strictly for the Tardcore ir dziesma) sapriecājos vēl vairāk – smuki techno ritmiņi, kam seko smagas ģitāras, yeah! Gandrīz...

Sapriecājos, ka nu beidzot iznācis jaunais Bloodhound Gang albums. Sadzirdot pirmās dziesmas Balls Out ievadu (nu neceļas man roka uzrakstīt, ka Strictly for the Tardcore ir dziesma) sapriecājos vēl vairāk – smuki techno ritmiņi, kam seko smagas ģitāras, yeah! Gandrīz M.Mensoniski. Bet nu ko lai saka, laikam jau par agru sapriecājos. Puslīdz komplicētās dziesmu uzbūves formas, kas bija vērojamas iepriekšējos albumos nomainījusi 4 akordu kombinācija – garlaicīgi. Bet vēl trakāk ir tas, ka puiši izskatās ir paaugušies un nu jau uzbraucošo amerikāņu tualetes humoru nomainījis (par kuru es viņus tik ļoti mīlēju)... pat nezinu kas – nu tādi švaki liriki a la Eminem (laikam jau ne velti viņš tiek pieminēts Strictly for the Tardcore). Piedevām, vokāls ir tik tālu noproducēts un iepludināts dziesmās, ka reizēm pat grūti saprast ko Džimijs „dzied”. Nu ko – ejam tālāk. Foxtrot Uniform Charlie Kilo jau mazliet atgādina vecos BHG – nez kāpēc ienāca prātā, ka tā ir parodija uz kādu Blink 182 (kaut gan visi tie nu skool punk manai ausij vienādi). I'm the Least You Could Do neizraisa vispār nekādas emocijas – sintētiski bīti un vienkārša sintezatora melodija savienojumā ar īdoši Džimija vokālu neiekustina pat ģitārām piebāztajā piedziedājumā. Farting with a Walkman On – kārtējā „nekas īpašs” dziesma. Esmu ticis tikai līdz 5. dziesmai un jau esmu totāli garlaikots... Diarrhea Runs in the Family – intermēdija BHG stilā – tualetes humors tiešajā nozīmē. Ralph Wiggum – tāds tīņu nu metāliņš ar dīvainu, bet nebūt ne smieklīgu tekstu – esmu jau zaudējis jebkādu cerību un sapratis, ka misters Pops ir zaudējis iekārienu uz ģeniāli idiotisku tekstu rakstīšanu. Something Diabolical pat ir manai ausij gana tīkams iesākums – ja tie nebūtu BHG un es no viņiem negaidītu ko vairāk, laikam jau pat tīri laba lēnā dziesma sanāktu (tikai vokāls jānomaina). Overheard in a Wawa Parking Lot – vēl viena neko neizsakoša intermēdija (ak, kā gan man pietrūks Hooray For Boobies laiku). Pennsylvania... nu nav man ko teikt par šo dziesmu, nav! Uhn Tiss Uhn Tiss Uhn Tiss – laikam vienīgā dziesma visā albūmā, par kuras vārdiem es vismaz pasmaidīju. Dziesma ir arī gana reivīga, lai aizietu kā hīts Rīgas naktsklubos, tā kā ejiet, dārgie, uz Essential! No Hard Feelings – tā vien izskatās, ka BHG nevar izlemt kas tad īsti viņi vēlas būt – rave un dancefloor zvaigznes vai nu-metal veterāni. Šīs dziesmas rindiņa „If i want to be repeatedly shit on i'll go make dutch porn” noslēgumā man atkal liek atcerēties tādus šedevrus kā A Lap Dance Is So Much Better When The Stripper Is Crying un Kiss Me Where It Smells Funny un notraust skumju asariņu.

Rezumējot, BHG ir palikuši elektroniskāki, pieklājīgāki, nesmieklīgāki un garlaicīgāki, bet nu-metal cienītājiem varētu patikties tīri mūzikas dēļ... Ko lai saka, būs vien jāiztiek ar iepriekšējiem trim albumiem. Es jau saprotu, ka grupai jāprogresē un jāmainās, bet šie vairs nav tie vecie labie Bloodhound Gang un man viņu pietrūks.

Izdošanas datums: 31.08.2005.

Izdevējs: Geffen Records

Tracklist

  1. Strictly for the Tardcore
  2. Balls Out
  3. Foxtrot Uniform Charlie Kilo
  4. I'm the Least You Could Do
  5. Farting with a Walkman On
  6. Diarrhea Runs in the Family
  7. Ralph Wiggum
  8. Something Diabolical
  9. Overheard in a Wawa Parking Lot Pennsylvania
  10. Uhn Tiss Uhn Tiss Uhn Tiss
  11. No Hard Feelings

Lasi vēl

Komentāri

Esi pirmais, izsaki savu viedokli!

Izsaki savu viedokli

Alternative.lv neuzņemas atbildību par komentāru saturu, kā arī aicina ievērot vispārējas ētikas normas un LR likumdošanu. Portāla pārstāvji patur tiesības dzēst neatbilstošus komentārus, kā arī uzsver, ka neskaidrību gadījumā administratoriem vienmēr taisnība.