KONCERTU APSKATI

Metāls bez metāla. Anathema mākslinieciskais konflikts Melnajā piektdienā

Jānis Sildniks
JĀNIS SILDNIKS 13.11.2017. 11:32
Kad pirmo reizi padzirdēju prieka vēsti par "Anathema" atgriešanos Latvijā, centos nekavējoties apziņot savu draugu loku. Kuram gan nepatīk būt tam, kurš atnes labas ziņas. Šajā sakarā atdūros pret nelielu pārsteigumu, kas mani vajāja līdz pat koncertam.

Apziņoto draugu lokā bija gan tādi, kuri paši nodarbojas ar muzicēšanu, gan tādi, kuri no vāka līdz vākam izlasījuši alternatīvās mūzikas enciklopēdiju, gan tādi, kuri savu pieredzi uzkrājuši jaunības gados, dzerot teju visu festivālu autostāvvietās.

"Ļoti jauki, protams, taču death metal īsti nav mans lauciņš" bija atbilde, ko es saņēmu pārāk bieži, un koncerts "Melnajā piektdienā" bija apliecinājums, ka arī 20 gadi, soļojot "Pink Floyd" ietekmē, tevi nespēs pilnībā distancēt no stereotipiem un saknēm. Šajā gadījumā – metāla saknēm un stereotipu par "Anathema" kā metāla blici pat to cilvēku vidū, kuri sevi sauc par alternatīvās skatuves zinātājiem un, runājot par scēnu, teikumus iesāk ar "nu, jāā, manā laikā...

Daži desmiti izstieptu hevīšu un grovls no publikas pavadīja teju katras "Anathema" dziesmas izskaņu. Bija sajūta, ka grupa un vismaz daļa klausītāju emocionāli atradās divos dažādos daiļrades posmos. To apstiprināja arī ansambļa līderis Vincents, kurš pirms dziesmas "Fragile Dreams" paņēma nelielu atkāpi: "Tā kliegšana, agresija. Es to ienīstu. Yēēēēāāā… (ironisks kliedziens) Tas ir tik amerikāniski…"

Neskatoties uz dažiem deviņdesmito gadu "Anathema" cienītājiem, kuri spītīgi visa koncerta garumā pieprasīja dziesmu "Sleepless" no 1993. gada albuma "Serenades", koncerts tomēr bija veltīts grupas daudz miermīlīgākajam radošajam posmam, paķerot pa druskai no visiem pēdējiem albumiem, īpašu uzsvaru liekot uz jaunāko un kritiķu slavēto veikumu "The Optimist", kas ir konceptuāls turpinājums 2001. gada albumam "A Fine Day To Exit". Piemēram, albuma intro dziesmas nosaukums "32.63n 117.14w" ir 2001. gada vāciņa bildes uzņemšanas lokācijas vieta.

Priekšnesuma laikā varēja nojaust, ka grupa ir ļoti sagurusi no garās turnejas. Kaut vai tikai tāpēc, ka viņi vairākkārt pieminēja, ka ir saguruši no garās turnejas. Un tā arī varētu būt, ņemot vērā, ka kopš 22. septembra grupai ir bijušas brīvas tikai 7 (!) dienas.

Tomēr sagurumam līdzi nāk arī jūtama uzstāšanās prakse – koncerts bija izdomāts, noslīpēts un atstrādāts no sākuma līdz beigām, muzikālo daļu papildinot gan projekcijām, gan gaismu efektiem. Brīnumainā kārtā uz šova fona nepazuda arī saņemtās emocijas. Ja nepateiktu priekšā, nebūtu pamanījis noguruma faktoru, īpaši ņemot vērā garo priekšnesumu, kas ilga teju pusotru stundu.

Par spilgtāko momentu koncerta gaitā man kļuva dziesma "Closer" apvienojumā ar projekcijām, kur stilizēta galva dziedāja Vincenta vokāla partijas. Tāpat jāpiemin dziesmas "Fragile Dreams" ievads, kurā, apvienojot "Pink Floyd" ikonisko "Shine on You Crazy Diamond" intro un Sida Bareta "See Emily Play" tekstu, izdevās radīt zosādu.

Uz "Anathema" devos ar lielām cerībām un mājās nedevos vīlies. Vienīgā vilšanās, iespējams, bija pārcenotie grupu t-krekli. Manuprāt, nav pareizi, ja krekls maksā vairāk nekā pasākuma ieejas biļete, bet varbūt es kļūdos  – varbūt tas bija reti kvalitatīvs krekls.

Paldies organizatoriem un paldies apmeklētājiem, kuri nāk uz koncertiem. Arī tiem, death metal perioda faniem, kuri kaitināja grupas solistu, jo pretējā gadījumā man nebūtu bijis tik labs segums pirmajām četrām rindkopām šajā aprakstā.

Lasi vēl

Komentāri

atļaušos nepiekrist 13.11.2017. 12:45
" To apstiprināja arī ansambļa līderis Vincents, kurš pirms dziesmas "Fragile Dreams" paņēma nelielu atkāpi: "Tā kliegšana, agresija. Es to ienīstu. Yēēēēāāā… (ironisks kliedziens) Tas ir tik amerikāniski…" "
Vispār jau viņš to "tik amerikāniski" un "es to ienīstu" attiecināja uz izteicienu "old school" nevis uz kliegšanu jeb kaut kādu mistisku agresiju.
Koncerta laikā ne mirkli nemanīju pat ne tuvu nekādas agresijas izpausmes ne no skatuves no no zāles, gluži pretēji atmosfēra bija pat ļoti pozitīva.
Es arī neteiktu ka 90-to gadu Anathemas daiļradē būtu saklausāma agresija. :)
Guntars Račs 13.11.2017. 14:22
Pirmais komentētājs runā taisnību.
Izskatās, ka apskatnieks vienkārši kaut ko izfantazējis, lai varētu apstiprināt savu hipotēzi par pagātnē iestigušajiem faniem.
Viens no ģitāristiem, kā reiz, kādā no pauzītēm ironiski pavaicāja, vai publika saprot, ko viņš saka. Varbūt šaubām tomēr bija pamatojums, hehe.
Uz viņu koncertu biju devies uz Tallinu, jo to koncertu izziņoja ātrāk par Rīgas koncertu. Biļete tur gan maksāja 29€ (Latvijā 20€).
Vislielāko iespaidu man gan atstāja Alcest. Anathema uzstāšanās bija kvalitatīvā un baudāma, bet, diemžēl, jaunais albums šķiet vienveidīgs un garlaicīgs. Dzīvā uzstāšanās nemainīja šo viedokli. Prieks bija dzirdēt viņu vecos skaņdarbus, bet uzstāšanās šķita vājāka nekā 2009. gada fonofestā. Varbūt nogurums pie vainas.
Par pārcenotajiem merčiem arī biju pārsteigts. 20€ par CD gan Anathema, gan Alcest šķita par daudz, tāpēc iegādājos vien Alcest CD.
Elita Mīlgrāve 23.11.2017. 01:09
Ak vai Guntar! Jau atkal Tevis uzrakstīto vārdu "pamatojums" izlasīju kā "apmatojums". Piedod...
asian soup man 20.02.2018. 22:07
Ierēcu par jauko autora humoru: "[..] bet varbūt es kļūdos – varbūt tas bija reti kvalitatīvs krekls."

Izsaki savu viedokli

Alternative.lv neuzņemas atbildību par komentāru saturu, kā arī aicina ievērot vispārējas ētikas normas un LR likumdošanu. Portāla pārstāvji patur tiesības dzēst neatbilstošus komentārus, kā arī uzsver, ka neskaidrību gadījumā administratoriem vienmēr taisnība.