INTERVIJAS

Silencer: No Denveras līdz Padomju Savienībai

Ģirts Tauriņš
ĢIRTS TAURIŅŠ 28.11.2013. 14:11
Politika ir viens no aktuālākajiem tematiem, kas tiek izmantots (smagajā) mūzikā. Caur mūziku bieži vien tiek pasniegtas konkrētas idejas, domas par vai pret pastāvošo iekārtu. Mūzika ir kā universālā valoda viedokļa izteikšanai. Tāpat mūziķi neslinko ar konkrētu vēsturisku posmu izmantošanu savos albumos.

Bet kā būtu, ja vēsturi pārrakstītu? Piemēram, kas būtu, ja mums tik ļoti zināmā Padomju Savienība būtu veiksmīgi īstenojusi savus plānus? Piemēram, pirmais cilvēks uz Mēness būtu bijis kāds Padomju Savienības pilsonis. Tieši šo ideju ir īstenojusi power/thrash metal apvienība Silencer no Denveras albumā The Great Bear!

Pastāsti mums vairāk par Silencer, jo cilvēki šajā Eiropas daļā varētu domāt par citu grupu – black metal apvienību no Zviedrijas, kurus arī sauc Silencer. Tai ir viens traks solists, kurš, baumo,  uzbruka piecgadīgai meitenei ar cirvi, taču ne jau par to mēs gribam runāt. Pastāsti mums par Denveras Silencer.

Protams! Grupu dibināja mans draugs Kīts Spargo (Keith Spargo) 1999.gadā. Tā tika dibināta vairāk kā tradicionāla power thrash grupa ar Judas Priestlīdzīgu skanējumu apvienojumā Iron Maidenlīdzīgu vokālu, bet tāpat bija arī jūtama ietekme no Bay Area thrash un, manuprāt, arī vācu thrash. 1999. gadā mēs izdevām pirmo EP Sledge Hammer Chiropractic kasetes formātā, par kuru zina tikai retais.

2001.gadā tika izlaists grupas otrais EP Kozmos, pēc kura sekoja ASV tūre. Tāpat tika atrasti pāris izplatītāji Eiropā. Neilgi pēc tam izlaidām nākamo EP Structures. Tad grupai bija jauns ģitārists no vācu power metal grupas Angel Dust. 

Es sāku spēlēt 2002.gada nogalē, kad kāda itāļu ierakstu kompānija sazinājās ar mums, jo vēlējās izplatīt Structures un izlaist to Eiropā kā pilno albumu. Mēs pielikām vēl dažas dziesmas klāt un apvienojām ar pāris dziesmām no koncertiem. Tad iznāca albums Found On The Sun ar 12 vai 13 dziesmām.

Kopš 2002. gada esam izdevuši tikai trīs albumus, kas nav īpaši daudz, taču pavadām ļoti daudz laika rakstot mūziku. 2005. gadā diezgan agresīvi pārveidojām grupas stilu no power thrash uz skandināvisku death thrash, ja to tā varētu nosaukt. Mums bija ķērcošs vokāls, jauns bundzinieks, kurš paātrināja grupas skanējumu, tāpat arī noskaņojām ģitāras no D uz B, kas rezultātā bija diezgan agresīvs albums ar nosaukumu Death of Awe.

Pēc šī albuma izlēmām par mierīgāku grupas skanējumu. Pēc albuma iznākšanas atkal devāmies tūrē, vēlāk uzsākot jauna albuma rakstīšanu beļģu ierakstu kompānijas Mausoleum Records paspārnē (iepriekšējais albums arī tikai izdots šajā ierakstu kompānijā – red.piez.). Albuma tapšanas laikā radās nelielas nesaskaņas ar ierakstu kompāniju tieši par albuma dizaina noformējumu, jo mēs palikām pie tā, ka esam mākslinieki, kas izvēlas noformējumu, tāpēc pēc pārrunām ar ierakstu kompāniju mums izdevās atcelt līgumu. Vēlāk, nu jau zem F Bomb Records, izdevām albumu Divisions, kas sākotnēji bija plānots ar nosaukumu Anti-Creation, kas īstenībā ir neliels noslēpums. Albumā ir vairāk vokāla, bet tas tāpat ir ļoti agresīvs. Tajā ir interesanti dziesmu teksti, piemēram, par Černobiļas katastrofu. Tajā runājam par šo notikumu no pavisam cita skatupunkta. 

Nesen izlaidām mūsu pēdējo albumu The Great Bear. Izlēmām atkal pamainīt mūzikas skanējumu, kas līdzinājās vairāk stoner metal, bet tāpat ar Iron Maiden, Judas Priest, Kyuss iezīmēm. Albuma koncepts bija vēstures mūsu interpretācija, kad ASV sacentās ar Padomju Savienību par cilvēku ceļošanu kosmosā. Visi zina, ka uz mēness pirmie nolaidās amerikāņi. Turpretim Padomju Savienībai bija agresīvas kosmosa raķetes, bet pastāvēja lielas problēmas ar kvalitāti un finansēšanu...  

Es pat teiktu, ka īpaši lielas kvalitātes problēmas!

...kad amerikāņi nolaidās uz mēness, kosmosa programma Maskavā vairs nebija tik aktuāls mērķis. Realitātē eksistēja Buran programma, kuras ietvaros tika izstrādāta raķete, kura bija milzīga un kura teorētiski būtu spējīga aizlidot līdz Marsam, lai gan tā tika veidota kā Mēness raķete. Mēs iedomājāmies, kas būtu, ja viņi nebūtu padevušies, kad amerikāņi pirmie nolaidās uz Mēness, un Padomju Savienība būtu nosūtījusi cilvēkus vienvirziena misijā uz Marsu. Kā cilvēks reaģētu, ja valsts prasa doties vienvirziena misijā uz attālu planētu.

Runājot par pašu grupas nosaukumu, kāpēc tieši Silencer? 

Es to nemācēšu izstāstīt tik labi kā Kīts, bet sākotnēji ideja bija par to momentu, kad koncertā mūzika ir tik skaļa, ka nav nekā cita kā tikai mūzika. Ar savu skaļumu tiek klusināta publika. Diemžēl cilvēki mēdz domāt, ka nosaukums ir saistīts ar ieroču klusinātājiem.

Tad jums nav nekāda saistība ar uzņēmumu Denver Bullets (ražo klusinātājus – red.piez.), kurai ir jau 35 gadu pieredze?

Nē! Vispār es nebiju dzirdējis par tādu uzņēmumu. Noteikti apskatīšos! Tu zini vairāk par Denveras biznesu nekā es. 

Pastāsti par saviem pienākumiem grupā! 

Kopš 2003. gada es esmu grupas vadošais ģitārists, tāpēc lielāko daļu ģitāru solo ir bijuši mans pienākums, kaut gan šad un tad ar Kītu samaināmies. Tāpat es esmu viens no atbildīgajiem tekstu rakstīšanā. Vienmēr, kad rakstām dziesmu tekstus, piedalos es. Pēdējiem trīs albumiem esmu bijis arī producents un inženieris. Man kādreiz bija ierakstu studija, tāpēc tagad arī ir ļoti daudz atbilstīgā ekipējuma. Tas tomēr prasa laiku, jo tas nav man ikdienas darbs, tāpēc neesmu tik labs kā kādreiz. 

Vai tu esi producējis arī kādas citas grupas ierakstu?

Savulaik es biju producents vietējām Denveras grupām, par kurām tu droši vien neesi dzirdējis, bet es ierakstīju demo grupai Forth Year Freshman. Tā bija panku grupa, kas tagad jau ir izlaidusi kaudzi ar albumiem. Lielākoties tie bija vietējie ieraksti.

Atgriežoties pie jūsu pēdējā albumu The Great Bear, es esmu lasījis tikai labas atsauksmes. It sevišķi blabbermouth.net slavē, ka Silencer ir tādu grupu kā Mastodon, Metallica, Saxon, Venom apvienojums. Kā jūs nonācāt līdz tādai koncepta idejai? 

Atskatoties uz iepriekšējiem albumiem, visos ir bijusi iesaistīta zinātniskā fantastika. Mūsu logo parādījās 2009. gadā. Tam bija tāda kā propagandas un masu kustības noskaņa. Tā mēs sākām pētīt lielās masu kustības, un divi labi piemēri no vēstures ir vācu nacisti un Padomju Savienība. Mūs vienmēr ir fascinējis aukstais karš - tas arī ir bijis interesants punkts amerikāņu psihē. Mums ir ļoti daudz spiegu filmu, ko iedvesmojoši tā laika notikumi. Tēma bija mums ļoti saistoša, un mēs jau esam sarakstījuši pāris dziesmas par laiku pēc Padomju Savienības sabrukšanas, piemēram, dziesma Harvest apskata šo periodu ļoti abstraktā veidā. Ja palasa dziesmu tekstus, var saprast, ka mūs interesēja šie piecgades plāni ar pārlieku lielo optimistisku.

Jā! Latvijai tā arī bijusi ļoti tuva tēma, jo esam bijuši Padomju Savienības daļa nedaudz vairāk kā 45 gadus!

Droši vien jums ir vairāk informācijas nekā mums, bet nu mēs lasījām grāmatas un likām lietā savu izdomu. Mēs gribējām runāt no Padomju Savienības perspektīvas. Mēs ļoti daudz lasījām par Padomju kosmosa programmu, kura bija krietni nedrošāka kā amerikāņu. Tāpat arī par Juriju Gagarinu, kurš apzinājās, ka lidos ar lidaparātu, kas nespēs droši nolaisties. Viņi zināja, ka aparāts nav sagatavots ar visiem drošības priekšnosacījumiem, bet Hruščovs gribēja palaist raķeti Padomju Savienības jubilejā. Internetā ir atrodams audio ieraksts, ko tolaik pārtvēra amerikāņi. Audio ierakstā ir dzirdams Gagarina draugs, kurš labi zināja, ka Gagarins var iet bojā. Draugs šajā ierakstā raud un nežēlīgi lamājas. Tas bija neiedomājami dramatiski, ka kaut kas tāds varēja notikt. Mūs ieinteresēja, kā programma darbojās, un, ka tās galvenie atbalstītāji bija politiķi nevis inženieri. Varētu šķist, tā bija ļoti prestiža vieta, kur būt iesaistītam, taču vienlaicīgi tā arī bija ļoti bīstama programma. Tā mēs izlēmām, ka šo varētu vairāk izpētīt. Man radās ideja par paralēlo laika līniju. Ierakstā arī dzirdami dialogi krievu valodā, ko mēs paši arī iestudējām. Vēlējāmies izskaidrot klausītājiem, kas notiek, bet atkal ne pārāk daudz, lai klausītājam būtu interesanti atgriezties pie ieraksta!

Man spilgti atmiņā ir palicis kāds raksts no kāda Padomju Savienības laikraksta 60. gados, kas vēstīja par ASV šausmu filmām. Rakstā tika skaidrots, cik slikti šausmu filmas iespaido amerikāņu iedzīvotājus - tās veicinot cilvēkus pastrādāt noziegumus. Šis ir tikai neliels ieskats kā ASV tika reprezentēta padomju presē. Kā Padomju Savienība tika atspoguļota jūsu medijos? 

Man par to ir nedaudz grūti runāt, jo es laikam biju tikai 11 gadus vecs, kad sabruka Padomju Savienība. Domāju, amerikāņu propagandas sajūta par Padomju Savienību ir mainījusies laika gaitā. Piecdesmitajos un sešdesmitajos gados mēs bijām ļoti pārbijušies, ka mums varētu uzmest atombumbu. Tieši tāpēc varēja redzēt ļoti daudz informācijas par to, ko darīt, ja notiek kodolkarš. 50.gados bija antikomunistu periods, kad senators apsūdzēja daudz cilvēku, kuri bija saistīti ar komunismu un kuri gribēja gāzt ASV valdību. Filmu industrijā bija nevēlamo cilvēku saraksts, kuri, iespējams, bija slepeni komunisti. Pēc tam propagandas saturs tika nedaudz mainīts, bet vēstījums nemainījās – PSRS gribēja pārņemt varu pasaulē, un mums bija jāaizsargā demokrātija. Tas noveda līdz ASV dalībai Korejā, Vjetnamā un citās mazākās valstīs Latīņamerikā. 80.gados Gorbačovs sāka nomierināties, un, manuprāt, amerikāņu propaganda par Padomju Savienību bija kļuvusi neitrālāka, jo bija grūtāk saglabāt konkrētu skatījumu. Nepareizus apgalvojumus presē apšaubīja, pastāvēja plašāks skatījums uz pasauli.

Tādā gadījumā, ko citi cilvēki domāja par jūsu albuma tematiku? 

Labs jautājums, jo es īsti pat nezinu. Iespējams, pirmā doma varētu būt par to, kāpēc mēs vispār rakstām par Padomju Savienību, jo tas bija pirms laba laika, un kāpēc tas vispār ir svarīgi. Tie, kuri interesējas par vēsturi, varētu likties interesanti. Liela interese varētu būt tieši par šo vēsturisko konceptu, jo tikai dažām grupām konceptalbumi ir par vēsturi. Pirmais, kas nāk prātā, ir Sabaton, jo viņi nepārtraukti raksta par Otro pasaules karu. Denverā Aukstā kara ideja ir attāla atmiņa. Es domāju, ka Krievijai ir vēl joprojām globāla ietekme, daži no tās lēmumiem ir bijuši apšaubāmi, viņi ir uzvedušies ļoti agresīvi, piemēram, uzbrūkot Gruzijai, bet kopsummā, manuprāt, ASV vairs neuztver Krieviju kā ienaidnieku, bet es esmu pārliecināts, ka mēs vēl joprojām esam notēmējuši kodolraķetes viens uz otru. Pagaidām nav iemesla tās izmantot.

Bet, runājot atkal par Denveru, pastāsti vairāk par jūsu alternatīvo vidi, jo Rīga ir gandrīz tikpat liela pēc iedzīvotāju skaita kā jūsu pilsēta, kur mīt 800 000 iedzīvotāji!

Tas ir atkarīgs no tā, kur novelk Denveras robežu, jo ir ļoti daudz piepilsētu, bet 800 000 ir labs skaitlis Denverai. Es pat teiktu, ka Denverai ir vairākas alternatīvās vides, piemēram, hardcore vai punk, kuras arī mijiedarbojas. Denvera ir gājusi caur vairākiem posmiem. Pirms pāris gadiem vispār nebija liela aktivitāte, taču tagad ir ļoti daudz smagās mūzikas koncertu. Tomēr Denveras tirgus, salīdzinājumā ar Losandželosas, ir mazs, tāpēc organizatori cenšas izvairīties, lai pasākumi nepārklātos vienā vakarā. Tāpat ir svarīgi, lai nesadalītu savu fanu pulku. Piemēram, ja pilsētā būs kāda lielāka tūre, tad noteikti nedrīkst plānot kādu citu koncertu tajā pašā vakarā. Neskatoties uz to, sāncensība starp koncertiem tāpat notiek. Un paralēli tam visam sāncensība notiek arī ar sporta spēlēm, jo Denvera ir liela sporta pilsēta. Mums ir sava amerikāņu futbola, beisbola, basketbola un hokeja komanda...

Kaut kā pavisam ir piemirsts, kā sauca to hokeja komandu!

Tā bija Avalanche! Man šķiet, ka tur pat 90.gados spēlēja latviešu hokejists.

Manuprāt, tu runā par Kārli Skrastiņu. Bet atkal par Silencer – tuvojas jūsu 15 gadu jubileja! 

Mums būs viens koncerts klubā, kurš nav īpaši liels, bet mēs tā vēlējāmies. Ietilpība ir ap 500 cilvēku. Koncertā būs vairākas grupas no Denveras, ar kurām mēs esam spēlējuši. Esmu grupā gandrīz 11 gadus, kas ir pilnīgs trakums. Mums ir labs merch, ko paķersim līdzi uz koncertu, tāpēc tā ir laba iespēja cilvēkiem to visu iegūt vienuviet. Tāpēc arī koncerts būs sestdien, jo svētdien gandrīz nevienam nebūs jāiet uz darbu.

Kas tiek plānots pēc tam?

Pagaidām nekas konkrēts vēl nav plānots. Apskatīsim, kā veiksies mūsu albumam dažādos tirgos. Pēdējos desmit gados esam kļuvuši aizvien vairāk aizņemti ar saviem ikdienas darbiem, tāpēc ir sarežģīti visu to saplānot. Es strādāju startup uzņēmumā, tāpat arī mūsu basists ir startup uzņēmumā un mūsu otrs ģitārists ir raķešzinātnieks. Viņš strādā Ball Aerospace, konstruējot kosmosa kuģus un to piederumus. Viņš bija arī viens no tiem zinātniekiem projektā Deep Impact, kad tika palaists kosmosa kuģis ar apmēram 360 kg smagu vara lodi, lai noskaidrotu, kas izdalās no komētas, tai saduroties ar lodi.

Bet, atgriežoties pie mūsu plāniem, jāsaka, ka balansēsim starp darbu un grupu. Tā kā vēl īsti nezinām, kas būs pēc dzimšanas dienas svinībām. Mēs vienmēr esam gribējuši spēlēt Eiropā, bet vēl joprojām neesam to izdarījuši. Ja būtu iespēja spēlēt, mēs noteikti to izskatītu. Man bija traka ideja pieteikties uz tiem smagās mūzikas kruīziem, kur gan grupas, gan fani uz viena kuģa kārtīgi varētu izbaudīt bāra piedāvātos pakalpojumus.

Ha, tas tik tiešām izklausās lieliski! Bet nu ceram Silencer redzēt Eiropā. Liels paldies par atvēlēto laiku! 

Bija patīkami! Es vēlētos, lai mana latviešu valoda būtu labāka, bet nu es varu pateikt „Paldies!” un „Uz redzēšanos!”!

Albums pilnībā noklausāms šeit.

 

Lasi vēl

Komentāri

Esi pirmais, izsaki savu viedokli!

Izsaki savu viedokli

Alternative.lv neuzņemas atbildību par komentāru saturu, kā arī aicina ievērot vispārējas ētikas normas un LR likumdošanu. Portāla pārstāvji patur tiesības dzēst neatbilstošus komentārus, kā arī uzsver, ka neskaidrību gadījumā administratoriem vienmēr taisnība.