ALBUMU APSKATI

Židrūns un tas, ko nevar nest - mazāk panku, vairāk mūzikas

Jānis Andersons
JĀNIS ANDERSONS 21.11.2016. 09:01
Gadiem ejot uz priekšu, arvien biežāk nākas sev uzdot jautājumu, kurš ir tas brīdis, kad kāda muzikālā apvienība vairs nav vienkārši veca grupa, bet nu jau to piedienētos dēvēt par leģendāru. Priekš Židrūna tas laiks varētu būt pienācis.

Židrūna pirmsākumi esot meklējami pagājušās desmitgades pirmajā pusē, un padsmit gadu laikā tika izdoti tikai divi albumi. Nu ir pienācis laiks trešajam.

Tāds laiciņš ir pagājis un, kā tam pienākas, ieviesis attiecīgas izmaiņas. Jau no albuma pirmajām notīm ir skaidri saprotams, ka te tev nebūs nekāds “Eu!”. Ja "Tomiņš" atnesot salnu, tad Židrūns pārsteidz ar siltumu un mūzikas neizskaidrojamo vieglumu. Dziesmas plates A pusē skan raiti un rada tādu kā mājīguma sajūtu. Klāva Kalnača unikālais vokāls un albuma viesa – kaķīša pienesums nes gan dzejnieka Guntara Godiņa, gan Heli Lāksonenas dzeju, to visu papildinot ar pašu tekstiem. Instrumentālā pieeja ir interesanta un, eksperimentējot ar ritmiem un to laušanu, sanākušas visai lipīgas melodijas. It īpaši vēlētos izcelt “Varat Cerēt”. Līdzi mūzikai kustās gan kājas, gan galva.

 

 

Apgriežam plati otrādi, un šeit nu paveras pavisam citāds Židrūns. Pēdējie trīs gabali ir gari un, ja tā var teikt, muzikāli ielec baseina dziļajā galā. Ja man liktu noklausīties skaņdarbu “Ka ir” pilnīgi atsevišķi, es nekad mūžā nebūtu uzminējis, ka tas varētu būt šo kungu veikums. Lēnām būvējās un pieaug dziesmas, ko vairāk piedienētos saukt par skaņdarbu struktūra, kas vēlāk tiek papildināta ar runu. Te "Židrūns" mani pārsteidza nesagatavotu. Grūti ir pateikt, kas ir tas, ko "Židrūns" nevar nest, bet plates B pusē ir jūtams smagums, kas patīkami kontrastē ar albuma pirmo daļu. Mazāk panku, bet vairāk mūzikas. Tas būtu tas, ko es teiktu, ja man šis viss būtu jāpasaka vienā teikumā.

Priecē, ka albums raksturosies nevis ar to, ka grupa būtu zaudējusi asumu vai pagrīdei raksturīgāko netīro skanējumu, bet kopā ar Valmieras Lomiku noskuvuši rugājus, apgriezuši matus un sakopuši savu namu, lai pienācīgi sveiktu jaunus mūzikas cienītājus.

Esmu pārliecināts, ka tādi būs, un Židrūns varēs nest leģendas statusu godam, jo pat pirms albuma iznākšanas, koncertu augu valsts Terapijā klausījās tikpat daudz cilvēku uz ielas kā kafejnīcas pārpildītajās telpās.

Albums pieejams digitālā un vinila formātā "I love you Records" paspārnē.

 

Lasi vēl

Komentāri

zvejnieks 21.11.2016. 16:22
Nu, re! Ir arī kas labs LV mūzikā šogad.
peerle latvieshu muuzikaa.
patiesiibaa ljoti var redzeet, ka shii muuzika pastaav taapeec, ka cilveekiem vienkaarshi patiik (nee, vinji noteikti miil) speeleet un radiit, nevis taapeec, ka tas ir kaads trends vai skrieshana kaut kur. un taada muuzika muusdienu paarsaatinaatiibas laikmetaa ir retums.
laikam buus jaasanjemas un kaadaa no naakoshajiem riigas koncertiem jaaparunaa ar zhidruuna daliibniekiem un jaapaspiezh roka. ja maakslinieku neatbalsta valsts, tad vismaz mees varam pateikties.
ColorMeBlind 26.11.2016. 13:18
Ir lliels prieks par šīs grupas attīstību. Viņi sāka kā tādi pa-lēti garāžrokeri ar haotisku, neprofesonālu skaējumu.Atceros kaut kādus kocertuspirms gadiem 7-8. Džeki lažoja, taču gars viņos bija, vēlme arī. Nu, lūk, izskatās, ka viņi to visu ir paturējuši, nav zaudējuši gaismu tuneļa galā, un tāpēc pa visiem šīemgadiem ir mainījušies un beidzot tapuši par to,kas viņi ir - tieši ar šo albumu (tas definē židrūnu kā tādu).
9,5/10 balles
vairāk panku, mazāk tramadola varbūt?

Izsaki savu viedokli

Alternative.lv neuzņemas atbildību par komentāru saturu, kā arī aicina ievērot vispārējas ētikas normas un LR likumdošanu. Portāla pārstāvji patur tiesības dzēst neatbilstošus komentārus, kā arī uzsver, ka neskaidrību gadījumā administratoriem vienmēr taisnība.