ALBUMU APSKATI

VA - Rock Against Bush vol.2

pitchfork 01.08.2012. 02:09

Gluži nevilšus, bet tieši dažas dienas pirms Georga Krūma vizītes Latvijā es sapratu, ka Akmens Pret Krūmu vol. 2 ir kaut kas dikti labs. Kamēr viņš ar savu 700īgo svītu realizēja Džordža Orvela vīzijas dzīvē, es pastāstīšu, ko muzikāli var gūt no šitās ripas. Sākas tā ar Zaļās Dienas (labi, pietiks :D) dziesmu, kas gan nešķiet nekas baigi Tāds (man tā grupa vispār nekad tā īsti ne un ne), it īpaši salīdzinot ar nākamo sasodīti lielisko Bad Religion kompozīciju Let Them Eat War, kas ir par kara ekonomiku un nabago paēdināšanu. Netipiski melodiski priekš Bad Religion, es pat atļaušos teikt, ka uz doto brīdi šī man ir viņu vismīļākā dziesmiņa. Riktīgi labs pankroks turpinās ar jau vēsturisku klasiku - Operation Ivy - Unity. Kā teica Jēkabs Nīmanis (ex-pestofachild), ja gribat būt populāri - coverojiet šito dziesmu. There's nothing wrong with another unity song. Ūūū, tad nākamā konfekte no šī diska - The Lawrence Arms - Necrotism: Decanting The Insalubrious. Biju dzirdējis par šo grupu tikai no 2002. gada punk/hc zīna Riepa, un jāsaka - zaibis! Piesmacis, bet augsts vokāls, superīgs ritms un melodija, nu vienkārši sūūūperīga dziesma. Plejādi turpina kārtējā leģenda - Dropkick Murphys ar dziesmu par working-class-power un stāstu par 19 vīriem, kas cīnījušies par savām tiesībām kāda gada 26-29 augustā, un kā nu viņiem tur izgājis :D. We Got The Power! Vispār patīk, viena no jaukākajām DM dziesmām. Tādu folk skaņu turpina un pastiprina patlaban Amerikā ļoti populārie Flogging Molly ar jau 500 reizes dzirdētu dziesmu Drunken Lullabies. Nu, ja nezinat šito grupu, varu pateikt, ka ir dikti laba un varētu patikt pat tiem, kam pankroks pat tā īsti pie sirds neiet, jo tas ir tāds FOLK(punk) nevis folkPUNK. Man liekas. Beidzot kaut kas jauns - Only Crime, kuru vokāls nu nenormāli atgādina Good Riddance, es pat domāju, moška tas pats džeks :D. Normaļņiks. Tādas rokzvaigznes kā Foo Fighters ar' pamanījušies savu uzskatu paust šajā ideoloģiski vienotajā izlasē ar Gas Chamber. Tādu pavisam geto pankroku džeki mēģinājuši uztaisīt, bet man jāsaka, ka viņiem labāk sanāk tas roks, kurš The Color And The Shape. Un tad konfekte numur divi - Lagwagon - Status Pools. Ne tikai unikālās un inčīgās dziesmas struktūras un meldiņa dēļ, bet, protams, arī Bad Astronaut izdaiļojošā vokāla dēļ, kurš man vienmēr dikti paticis. Beigās vēl tāds korītis ar pieklusinātiem instrumentiem. Skudriņas skrien pa ausīm, cik kruta. Ar Sugarcult sāk parādīties viena īpatnība. Vai nu es neesmu pamanījis, kurā brīdī daudzas pop-punk grupas mainījušas skanējumu uz smagāku un nopietnāku, vai arī viņi tādas dziesmas uztaisījuši tikai šim diskam. Man katrā ziņā dikti patīk, un šeit Sugarcult skan nevis lipīgi un saldi, bet rokenrolīgi un ar grune-īgu vokālu. Brīžiem par Bush atsit :D. Aber Timam izdevies iespraukties platē divreiz - ar Operation Ivy un atkal ar Rancid - 7 Years Down. Atkal pusartikulētais aizsmakušais vokāls, atkal korīgie back-vokāli un hipermelodiskie piedziedājumi un basa gājumi. Tāds nu tas Rancid ir. Man baigi silda vēderu. Otrais jaunums - Sleater Kinney. Kaut kā jau pēc nosaukuma šķiet, ka dūdgrupa. Un ir arī. Pašā sākumā izklausās pēc Love Of Diagrams, īpatnējs vokāls un artikulācija, dziesma nav smādējama, vienīgi paliek drīz apnicīga. Tad laikam superīgākais jaunums - The Unseen. ārkārtīgi uzlādējoša dziesma Scream Out ar smuku sologiču un vokālu, kas izklausās biki pēc Against All Authority, un izkliedz visu sirdi, dziedot, ka 'playing punk keeps me sane'. Šausmīgi aizķer, gribas griezt grebeni un iet dancot :D. Tad MTV mīluļi Yellowcard covero pirms tam jau izskanējušos Lagwagon. Vienu no viņu vecajām dziesmām Violins. Skan, protams, daudz lēnāk un maigāk, taču baigi interesanti - vijole un bandžo tipa strinkšķināšana pantiņā nomainās ar bišķīgu kačku piedziedājumā. Smuki. Dillinger Four (kam nav nekāda sakara ar Dillinger Escape Plan), kas, kā man šķita, arī močīja popsīgo punku, tagad izklausās pēc H2O vai Bouncing Souls, un baigi smuko dziesmu spēlē. Dikti melodiska atkal. Jawbreaker, kurus zinu tikai vārda pēc, iekļāvušies ar vieno no trim dzīvā izpildījuma dziesmām šajā CD. Tā pati, kuru coveroja Face To Face. A ievads dziesmai šitāds - "see, we don't get paid enough on an independent label to, like, make the seamless set. so we like to have a lot of breaks so you get the sense of budget :D". N?kamais live - Bouncing Souls - "we are on this tour not just to rock, but to educate everyone on punkvoter.com... this next song is dedicated to every last human in the world who is truly by your right as a human BORN FREE". Jē. Pēdējais dzīvais - beidzot kaut kas tā riktīgi no ska - Mad Caddies ar No Hope. Priekšpēdējais jaunums - Dwarves - Kids Today. Par TV paaudzi. Bet pati dziesma tā ne īpaši man. Bišķi pārsteidzoši, bet tādi onkuļi superzvaigznes kā Sick Of It All ar' te ir (man gan tā ne visai), turklāt tieši līdzās No Doubt, par kuru punk/ska saknēm zina retais mtv vērotājs. Dzied mums meitene tādu mierīgu un sērīgu dziesmiņu. Useless ID, kas, starp citu, no Izraēlas, kārtējie, kas nomainījušies no pop uz punk. Ātri pielīpoša, taču ātri arī atkrītoša dziesma State Of Fear. Autopilot Off, kas gan vairāk vai mazāk skan tāpat, bet joprojām ne īpaši forši. Zviedrijas seksīgākais vīrietis (ja kas, oficiāli - kā žurnāli rakstīja - panks un anarhists :D) iz grupas The (International) Noise Conspiracy. Crimethink aktīvisti ar savu rokenrolu. Man baigi patīk, bet ne šī dziesma. Transformāciju turpina Donots ar visai foršo Time's Up (power games have got to stop). Es atkal domāju to pop->punk transformāciju. Mhm. Alkaline Trio padrugas Hot Water Music sērīga spilvena balsī dzied "izslēdz gaismu". Pēdējais jaunums Thought Riot. Mani kaut kā pārņem sajūta, ka šitie varētu būt labi, ja iedziļinātos. Nu ta beiidzot (kāpēc es apņēmos uzrakstīt KAUT KO par KATRU dziesmu? :D) pēdējā - No Use For a Name - Fields Of Agony. Vienīgā akustiskā dziesma. Skaista un skumja. Ar Buša debilo frāžu citātiem. Par nāvi un noslēpumiem un kara nodrāzto bezjēdzību. Skumst par vecām patiesībām. Man patīk, ka viņa tur ir un beigās saka - mēs varam.

Nu un beigās rezumē tāds, ka man no jaunajām un nedzirdētajām dziesmām nenormālie iepatikās, un es ceļa malā stopējot danci griezu un dziedāju pie šitām -

Bad Religion - Let Them Eat War

Lawrence Arms - Necrotism: Decanting The Insalubrious

Lagwagon - Status Pools

The Unseen - Scream Out.

(es zinu, ka pankroks ir sūds)

Izdošanas datums: 10.07.2004.

Izdevējs: Fat Wreck