Priekš manis šis ir tas laiks, kad labu mūziku (tādu, kas man patiktu) atrast ir ļoti grūti, brīžiem pat liekas, ka neiespējami, jo līdz ar mūzikas industrijas attīstību, jebkurš cilvēks savā dzīvē ir kaut reizi aizdomājies par mūziķa karjeru, līdz ar to, liels skaits no visiem to arī ir izmēģinājuši, kā rezultātā mūsdienās ir pieejams tik daudz visa kā, ka rodas viena liela putra, kurā diemžēl ir atrodamas tikai neliels skaits rozīņu. Lūk, tad arī tālākais apraksts sekos par, manuprāt, vienu īstu saldo ēdienu!
Šī grupa nāk no baltimoras (asv), mūzikā ir jūtama etniska pieskaņa, kuru piedod tas, ka grupā ir perkusionists, kā arī brīžiem specifiska akustisko ģitāru skaņa un nedaudz elektronikas. Ieraksts ir tik melodisks, ka klausoties gribot negribot pārņem grupas albūma piedāvātais noskaņojums, līdz ar ko ir ļoti grūti palikt vienaldzīgam pret šīs grupas mūziku. Iesākumā valda tāda, ka pieklusināta gaisotne, kas pamazām tiek ieviļņota, līdz vienā brīdī - albūma beigu daļā, mūzika aizklejo līdz aktīvākiem emociju uzplūdumiem, kā rezultātā grupa no progressive rock aizceļo līdz savdabīgam rap/rock (metālu tur nevēlos jaukt iekšā).
Daudzās vietās internetā viņi tiek salīdzīnāti ar tādām grupām kā tool (līdz šiem viņiem ir visai patāls ceļš ejams) un dredg, kaut gan man vairāk gribētos viņus pielīdzīnāt porcupine tree un mūsu pašmāju censoņiem rubin carter, kā arī brīžiem (albūma otrā daļa) klausoties liekas, ka vokāls būtu visiem tik plaši zināmais fred durst (viņa labākajās īpašībās). Gribētos gan, lai līdz ar popularitātes augšanu (runā, ka ierakstu kompānijas visai naski klauvē pie viņu durvīm) viņi nepazaudētu daļu no sava skanējuma, bet tikai papildinātu to un ietu vēl tālāk meklējumos.
Kopumā esmu atkal ieguvis nelielu mantu par ko priecāties uz kādu laiku, līdz nākamajai pieturai.
Izdošanas datums: 30.11.2002.
Tracklist
- Warflower
- Aim For The Sky
- Nothing Really
- Beauty And The Beast
- Forplay
- Son Of Sam
- Prophecy
- Going To Pieces
- Focus
- Reborn
