ALBUMU APSKATI

Korn - Untouchables

Jānis X 01.08.2012. 00:24

Man nepatīk tā nu-metal nodiršana tapēc, ka tas vairs nav stilīgi. Jā, pirms kādiem 4iem gadiem šī bija stabili viena no manām mīļākajām grupām. Kad iznāca Issues, tas joprojām bija tā, bet kārtīgi izklausot Issues un izlasot arī tekstus, manas domas pamatīgi mainījās. Es sapratu, ka kautkas vairs nav, ka albums uztaisīts tāpēc, ka viņiem tas JĀdara.. Ar laiku muzikālā gaume mainījās, bet nekad nemēģinu ierobežoties viena stila robežās...

[ tas bija ievads, lai jūs saprastu, ka nevados no tāda skatupunkta "stilīgi-nestilīgi", esmu dzirdējis it visu no šīs grupas un pretendēšu uz nedaudz lielāku objektivitāti, kā parasti.... ievada beigas ]

Gadi rit, mēs novecojam - daži ātrāk, daži lēnāk. KoRN acīmredzot noveco fiziski - alkohols, narkotikas un nepārtrauktais stress dara savu, loģiski būtu, ja arī mūzika mainītos līdzi laikam, bet šajā albumā var dzirdēt tikai to, ka mainījušās skaņas tehnoloģijas - paldies japāņiem. Mūzika ir tāda, kādai tai vajadzētu būt - viegli uztverama, lipīgām melodijām un sāpēm pilna. Neviens mani nemīl, dzīve sukā, ņem mani prom, jel liktens! Protams, KoRN ir veci un resni, pakustēties vairs nevar, kā agrāk, bet svārkus uzstīvēt vēl var, pakliegt sāpēs var. Skaņa ir reti nosūkāta - pārņem sajūta, ka to visu spēlē dators - precīzi, apstrādāti, izstrādāti. Skaņu rūķīši atkal pacentušies. Iespējams, kā tas pat vairs nav dzīvās ģitāras, bet gan sintezātori un David Sylveria vairs nespēlē bungas, bet uzņemās lētās filmās par resnīša Semo piedzīvojumiem Amerikā.. Kad skatījos Korn homevideo, viņš spēlēja daudz pārliecinošāk, bet šajā albumā palikuši tikai tuci tuci ritmi un viens vecs rock-onkulis pie bungām.

Muzikālā ziņā tas pats, kas Issues - kāda lipīgāka, kāda niknāka dziesma. Merlinam Mensonam izgriež pogas, niknam bērnam dod sparu, niknam vecākam liek vainot sevi par to, ka bērns palicis out of control. What ever - I do what I want. Neņemšos te moralizēt, cik plakana un banāla ir šī mūzika. Tie, kas izauguši to jau zina, tie, kas nē, atsakās to pieņemt. Neiešu taču es atzīt, ka klausos popsi.... Sūdīgākais tas, ka pat neklausoties MTV un komercradio, ar šito spoku jāsatiekas tāpatās. Ja jau jāsatiekās, tad neko darīt - klausieties, ak ļaudis, tas pat nav nu-metal, tas ir popmetal vai sūrais roks.. Un tik sasodīti lipīgs, ka jāšķauda visu dienu....

Izdošanas datums: 11.06.2002.

Izdevējs: EPIC