ALBUMU APSKATI

Fifteen - Lucky

pitchfork 01.08.2012. 01:23

Tieši šis grupas Fifteen albums vienlaikus ar viņu ne mazāk skaisto EP Hush bija pirmais, kas nonāca pie manis vienlaikus ar veselu gūzmu citas jaunas mūzikas manā kolekcijā, taču ātri vien piesaistīja manu uzmanību ar melodisko skanējumu, izteiksmīgo vokālu un visai nozīmīgajiem dziesmu tekstiem. Nuja. Lai gan Fifteen pankroka pasaulē pastāv jau labu laiku, viņi nav guvuši nekādu milzīgu popularitāti un ir izveidojushi pashi savu personīgo leiblu Subcity, (shis albums ir pirmais, kas uz taa tiek izdots) kura ideja, kā stāsta grupas gjitaarists/vokaalists Džefs diska pēdējā trackā “When The Hell Is He Going To Fucking Shut Up Already?”, ir nevis nokāst no grupām pēc iespējas vairāk piķi, bet gan ieguldīt naudu kādā labdarībā (dabas aizsardzībā, utt...) pēc pašas grupas ieskatiem. Šis konkrētais albums novirza naudu uz “Redwood Summer Justice Project”, kas cenšas pierādīt, ka FBI “Counter-intelligence project”, kura uzdevums bija “atklāt, deorganizēt, apmelot un dažādos citādos veidos neitralizēt dažādas sociālo pārmaiņu aktīvistu kustības un grupas”, ir pārkāpis un pārkāpj daudzas kaut vai cilvēka konstitucionālās tiesības, un tā īstenošanā tiek izmantoti pavisam radikāli līdzekļi, ieskaitot slepkavības, taču sīkāk tas viss, protams, tiek izstāstīts šajā albumā.

Nedzirdot pašu mūziku, ir grūti apstāstīt, kāda tā īsti ir, taču dot nelielu ieskatu dziesmu tekstos gan var. Faktiski īpašs stāsts ir katrai dziesmai. Family Values ir dziesma par algu vergiem un laiku, kurš tiek atņemts tev un tavai ģimenei, draugiem, kamēr tu strādā kādā rūpnīcā vai citu astoņu stundu darbu. Lucky ir pavisam personiska dziesma par kādu Krisa draugu, kurš izdarījis pašnāvību. My Congressman, kas, manuprāt ir viena no vislabākajām šajā albumā, ir pret ASV likumu likvidēt bezmaksas šļircu apmaiņu, par to, ka “mans prezidents saka, ka es nedrīkstu nopirkt savam brālim tīru adatu, ja viņš saķer aids vai hepatītu un mirst, adatu lietotāji guļ arī ar taviem bērniem, politiķi saka, ka šādi mēs nosūtīsim nepareizu mesidžu, bet vai tu neesi pamanījis, ka šis katrā žurnālā, tv ekrānā, etc, ir šis mesidžs – pērc cigaretes, alkoholu, utt”. Dziesmas vidū katrs angļu valodas pratējs dzird skaidru pamācību, kā dezinficēt adatu gadījumā, ja esi nonācis situācijā, kad jādala šļirce ar vēl kādu personu. :) I Am A Man ir par priekšstatiem kādam tad īsti ir jābūt vīrietim. Man Against Man ir blakus rakstīts, ka iedvesmu dziesmai devuši Rasela Mīnsa (Russel Means) raksti, un galvenā doma ir, ka “baltais cilvēks domā, ka arī Dievs ir baltais cilvēks”. Dziesmā Land grupa apgalvo, ka “bezpajumtnieki ir problēma tikai viena iemesla dēļ – viņu eksistence rada jautājumu – kam tad īsti pieder zeme?” War On Drugs ir par sava īstā ienaidnieka apzināšanos, par to, ka tas nav kāds heroīna atkarīgais bezpajumtnieks, bet gan tas, kurš būvē cietumus, apsargā robežas un dzīvo lielpilsētā, nevis guļ uz ielas. Arī pārējās dziesmas nav tāpat vien kā easy-listening, bet, par visām kaut ko pasakot, sanāktu šaušalīgi gari :). Katrā ziņā iesaku iečekot, jo grupas, kas spēlē melodisku un dikti baudāmu pankroku, vienlaikus apvienojot to ar izteiksmīgiem sociālpolitiskiem tekstiem nav nemaz TIK daudz. :) Ak, jā, visi dziesmu teksti, protams, ir atrodami iekš http://lyrics.alternative.lv :)

Izdošanas datums: 27.04.1999.

Izdevējs: Subcity