Progresīvi, bez līdziniekiem un labāki kā jebkad - grupa Emphasis

Rīgas koncertā klausītāju asinis uzkurinās arī pašmāju dark metal spēlējošie Preternatural un thrash/speed grupa Dehead. 

Kāda ir muzikālā situācija Igaunijā, ar ko atšķiras „vidējais statistiskais” klausītājs Latvijā un Igaunijā, kas jauns grupas Emphasis iekšienē un vai viņi savas uzstāšanās laikā uz skatuves vēlās redzēt kailus somus – par to visu runājam ar grupas stīgu pavēlniekiem – basisti Katju Gritskovu, ģitāristiem Maksu Spiridonovu un Pāvelu Korotajevu, kā arī jauno vokālisti Annu Ganinu.     

Personīga rakstura piezīme: abas grupas pirms dažām dienām redzēju tūres pirmajā koncertā Helsinkos un jāteic, ka viņi ir lieliski!   

Vai viegli būt mūziķim Igaunijā? 

P.K. Džeza un estrādes mūzikas profesionāļu vidū vērojama mežonīga konkurence. Muzikanti „ar vārdu” ne par ko nevēlas dalīties savā maizes riecienā ar jaunajiem un talantīgajiem mūziķiem.    

M.S. Rokgrupām ir ļoti daudz problēmu. Galvenā no tām – nav iespējas atgūt finansu līdzekļus, kas ieguldīti radošajā darbībā un tas ir iemesls kāpēc daudzi atsakās no šī hobija. Otra problēma ir klausītāju intereses trūkums par rokmūziku. Daudziem no viņiem koncerti kā vieta, kuros klausīties mūziku ir zaudējuši savu nozīmību. Pirms 10-15 gadiem situācija bija pavisam atšķirīga. Šobrīd koncerti daudziem, labākajā gadījumā, ir kļuvuši par pasākumiem, kur mūzikas pavadībā iedzert alu. 

Kas pēc jūsu domām ir radījis šo negatīvo tendenci?

K.G. Piedāvājums ievērojami pārsniedz pieprasījumu. Nepieciešams pielikt daudz pūļu, lai cilvēki atnāktu uz koncertiem. Cilvēkiem šobrīd ir krietni apdzisusi vēlme pēc tusiņiem reālajā dzīvē, lielākā tiesa dod priekšroku laika pavadīšanai sociālajos portālos. Turklāt mūsdienās klausītājus ir grūti ar kaut ko pārsteigt. 

P.K. Situācija ir bēdīga, taču tā šobrīd ir visur, ne tikai Igaunijā. Ak, šis internets... Jo tieši sēžot internetā un mierīgā garā iemalkojot alu iespējams noskatīties jebkuras grupas koncertu. Kāpēc gan vajadzētu kaut kur iet? Tērēt naudu par biļeti, bārā un par transportu... Drīz mēs savus koncertus spēlēsim mēģinājumu telpā online režīmā. Es, protams, jokoju. 

K.G. Citiem vārdiem sakot, pilnīga bezcerība. (Smejas.) 

M.S. Es teiktu, ka situācija smagajā mūzikā ir skumīga un uz koncertiem nāk ļoti maz cilvēku. Īpašu pateicību vēlos izteikt Igaunijas festivāla Hard Rock Laager organizētājiem, kurā mums šogad bija iespēja uzstāties. Mūsu valsts mērogā tur tiešām bija daudz publikas.   

Neraugoties uz problēmām, daudziem dzinulis nodarboties ar mūziku tomēr ir ļoti spēcīgs. Kurām grupām no Igaunijas (ieskaitot Emphasis) būtu vērts pievērst uzmanību?

K.G. Līdztekus ļoti populārajiem Metsatöll, es ieteiktu aiziet uz Kosmikud, Talbot, Freakangel, Cantilena, Maxtraktor, No-Big-Silence koncertiem. Bez tam man imponē mūsu progresīvo kolēģu X-Panda un post hardcore grupas Eye Sea I muzikālais veikums.

M.S. No vietējām grupām man patīk Terminaator, Ceremonial Perfection (žēl, ka šī grupa vairs nepastāv), Talbot, Cantilena, Freakangel, Marry me, Joseph!

Jūs esat ne tikai mūziķi, bet arī koncertu apmeklētāji, tāpēc vēlos uzdot šādu jautājumu - kas „vidējo statistisko” Igaunijas klausītāju var pamudināt doties uz koncertu, ja tajā spēlē viņam nezināma grupa? 

K.G. Man kā klausītājam ir nepieciešama interesanta reklāma – audio, video, foto utt. veidā, kā arī fakts, lai koncertā uzstātos labas vietējās grupas.

P.K. Man liekas, tas varētu būt kāds ievērības cienīgs vārds grupu sarakstā, potenciāli labs šovs un skaņa. 

M.S. Nenoliedzami, tai vajadzētu būt kādai vairāk vai mazāk pazīstamai grupai. Uz koncertu labprāt došos arī tajā gadījumā, ja grupa spēlēs manā iemīļotākajā progressive rock stilā. 

Jūs jau vairākas reizes esat spēlējuši Latvijā – Liepājā, Rīgā un arī Alūksnē. Kā jūs uzņēma publika šajās tik dažādajās pilsētās un vietās?

P.K. Man patika! Es redzēju pietiekoši daudz smagās mūzikas cienītāju, kuri klausījās un  iedziļinājās mūsu mūzikā. 

K.G. Man Latvijas publika šķita atsaucīga, draudzīga un uzmanīga! Diezgan savdabīga bija Alūksnē gūtā pieredze. Atsevišķus brīžus grūti atcerēties bez smaida. Tās ir jautras un patīkamas atmiņas, neskatoties uz sava veida ekstrēmiem brīžiem, ko pieredzējām šī brauciena laikā. 

M.S. Publika uzņēma sirsnīgi, palika patīkams iespaids un ir gandarījums par šiem braucieniem. 

Ar ko atšķiras „vidējais statistiskais” klausītājs Latvijā un Igaunijā?

P.K. Latvijas klausītāji skatās uz mums kā uz grupu no citas valsts nevis kā uz pazīstamiem čomiem no „kaimiņu pagalma”.

M.S. Bija jūtams, ka mūsu mūzika Latvijas klausītājiem nav zināma un par to bija vērojama interese. 

Pavisam nesen Emphasis pieredzēja nozīmīgas izmaiņas grupas sastāvā, kad no grupas aizgāja vokāliste Aneta. Kā Jūs raugāties uz jaunās vokālistes ienākšanu grupā?

M.S.: Ar Annas ienākšanu grupā, mēs esam sasnieguši jaunu līmeni. Tas ir pavērsiens, kas atstājis būtisku ietekmi gan uz grupas kopējo tēlu, gan Emphasis skanējumu. Esmu pārliecināts, ka Igaunijā nav nevienas citas tik enerģiskas meitenes, kura uz skatuves spētu paveikt to, ko var Anna.

P.K.: Anna ļoti aktīvi piedalās radošajā procesā un ir atvērta dialogam, kas ir ļoti patīkami! 

K.G.: Es esmu priecīga, ka tieši Anna ir papildinājusi mūsu rindas! Pirmkārt, viņai ir visas nepieciešamās dotības un es ar pārliecību varu teikt, ka viņas vokālie talanti un vizuālais tēls ir tieši tas, kas agrāk pietrūka mūsu mūzikai un daiļradei kopumā. Otrkārt, kā jau Makss minēja, mūsu mazajā valstiņā otru tādu Annu neatradīsiet! Treškārt, viņa ir īsts darba rūķis un to es ļoti cienu. Trīs nedēļu laikā viņa paveica neiespējamo: sagatavoja visu mūsu programmu, kas principā nepavisam nav viegla, ierakstīja septiņus demo, kuru skanējums man patika pat vēl vairāk kā pilnībā (domāju, tāpat arī pārējiem). Man tas šķiet pats labākais pierādījums, ka mums bija vajadzīgs tieši šis cilvēks. 

Anna, saki, lūdzu, kā Tu nonāci grupā Emphasis? Zinu, ka esi studējusi klasisko dziedāšanu. Kad radās šī mīlestība pret smago mūziku? 

Anna Ganina: Patiesībā ar Emphasis iepazinos jau 2010. gadā, kad grupa meklēja vokālisti. Diemžēl tobrīd mūsu sadarbība nebija iespējama, jo es biju nopietni pievērsusies operdziedāšanas un vokālās tehnikas apgūšanai. Šovasar pati pēc savas iniciatīvas uztaisīju manas mīļākās Emphasis dziesmas Running Man kaverversiju. Grupas dalībniekiem tā tik ļoti patika, ka tālāko radošo ceļu nolēmām turpināt kopā. Kas attiecas uz manu mīlestību pret smago mūziku, tad var teikt, ka tā man ir asinīs. Mans tēvocis bija liels ZZ Top un Led Zeppelin fans. Var teikt, ka zināmā mērā arī mana vokālā izglītošanās sākās tieši pateicoties rokmūzikai. Man bija 14 gadu, kad es pirmo reizi izdzirdēju grupu Nightwish, pat atceros, ka tā bija dziesma She is My Sin. Tā uz mani atstāja tik lielu iespaidu, ka nolēmu dziedāšanai pievērsties profesionālā līmenī. Tobrīd mana dziedātājas karjera ilga septiņus gadus, kuru laikā es dziedāju korī un uzstājos ar solo priekšnesumiem. 

Tagad pāris jautājumi par Emphasis šobrīd taustāmo un klausāmo muzikālo devumu. Pastāstiet par savu pagājušajā gadā izdoto EP „Into Infinity.” Kā jūs domājat, kādas emocijas jums izraisītu Emphasis radītā mūzika, ja tas nebūtu pašu veikums?

K.G. Tā nu ir sanācis, ka „Into Infinity” ir tādas kā lauskas no mūsu pagātnes. Tas ir materiāls, kas krājies teju no 2007. gada. Šīs dziesmas tikušas daudzkārt pārstrādātas, dažādi aranžētas, vairākkārt ierakstītas. Vienai no dziesmām bija četras versijas ar četrām dažādām vokālistēm. 

P.K. Runājot par emocijām, tās varētu būt tādas: interesanta grupa, dažās dziesmās tiek izmantoti nestandarta taktsmēri ar modernu elektronikas piešprici, zināmu daļu emocionālo un konceptuāli skumjo daļu notīs. 

M.S. Pozitīvas emocijas, tāpēc, ka mērķis tika sasniegts un albums tomēr iznāca, lai arī tas prasīja pamatīgu darbu. Turklāt šobrīd šajā stilā uz vietējās skatuves mums nav līdzinieku. Taču pašiem sevi vērtēt nenoliedzami ir ļoti grūti. 

Pārsteidzošākais viedoklis, ko gadījies dzirdēt par Emphasis mūziku?

P.K. „Into Infinity” recenzija, ko saņēmām no angļu webzine Global Metal Apocaypse.

K.G. Mani līdz sirds dziļumiem aizkustināja komentārs, ko par vienu mūsu koncerta video izlasīju sociālajā portālā. „Šai dziesmai skanot es skūpstījos ar mīļoto cilvēku, kuru nebiju redzējusi pusgadu…Tā iekrita man sirdī!” © Tas taču ir lieliski, ka cilvēkam rodas šādas emocijas, vai šajā gadījumā – atmiņas- klausoties mūsu mūziku. 

M.S. Komentārs: „Jūsu grupa ir līdzīga grupai Death, tikai ar sieviešu vokālu.”           

Oktobra beigās Emphasis atgriezīsies Latvijā. Rīgā, klubā A Nice Place un Liepājā, Fontaine Palace spēlēsiet kopā ar somu grupu Teardown. Kāpēc tieši Teardown un kā jūs iepazināties ar viņiem? 

K.G. Šā gada rudenī mēs spēlējām show-case festivālā Tallin Music Week. Pēc koncerta es iepazinos ar somu ierakstu kompānijas Inverse Records pārstāvjiem. Vienvārdsakot, tieši viņi mūs iepazīstināja ar Teardown. Tobrīd mēs plānojām doties minitūrē un meklējām piemērotu grupu. Teardown vienkārši ideāli iekļāvās mūsu plānos. Viņi, tieši tāpat kā mēs, ir female fronted, spēlē diezgan melodisku mūziku, seši dalībnieki grupā, no tiem divas ir meitenes – ļoti daudz kopēju iezīmju. Mēs uzrakstījām e-pastu, viņi diezgan ātri atsaucās un izrādīja pozitīvu vēlmi sadarboties.

Kas nepieciešams, lai Emphasis koncerts būtu perfekts? Kāpēc mums vajadzētu doties uz jūsu koncertu?

K.G. Haha! Tas ir provokatīvs jautājums! Bez šaubām, ir jābūt lieliskam šovam un kvalitatīvai skaņai. Tie ir elementi, ko mēs varam ietekmēt. Nu un, protams, kas gan tas būtu par koncertu, ja nebūtu kvēlās Rīgas publikas? (Smejas.) Tāpēc šajā sarakstā iekļausim arī labu reklāmas kampaņu! 

P.K. Atsaucīga publika, laba skaņa un mūsu šovs padarīs jūsu vakaru neaizmirstamu! 

M.S. Būs neparasti un interesanti. Un mēs no savas puses, kā arvien, centīsimies cik jaudas!

Kad sacerēju jautājumus Teardown intervijai, viens no tiem bija – vai ir kāds jautājums, ko viņi vēlētos uzdot grupām ar ko kopā spēlēs? Teardown līderis Sami vēlējās zināt kā citas grupas reaģētu, ja viņu uzstāšanās laikā uz skatuves parādītos kails puisis? (Esmu dzirdējusi, ka somi mēdz tamlīdzīgi izklaidēties.) Kā reaģētu Emphasis?

M.S.: Kails soms uz skatuves, protams, piešķirtu mūsu uzstāšanās reizei savu rozīnīti, bet jāatzīst arī, ka viņš uz Annas un mūsu kopējā fona vienkārši pazustu. Varbūt viņš varētu aizskriet pēc aliņa, bet, visticamāk, ka pēc uzstāšanās mēs ar viņu īpaši draudzīgi nebūtu, ja vien šis eventuālais kailais puisis nebūtu pats Sami Ahmaoja.          

P.K.: Es pret to attiektos ar nelielu neuzticību, cerot, ka tas ir tikai šova elements un šim puisim nav kādi citi nodomi. (Smejas.) Meitenes, protams, novērtētu viņa „formas” utt. un tjpr., bet es iedzertu pāris malkus alus un pasmaidītu. 

K.G.: Ja tas nebūtu pats Ahmaojas kungs, kurš uzdeva šo jautājumu, visticamāk, es būtu nedaudz šokēta. Taču tagad es esmu brīdināta, tāpēc savā ziņā bruņota pret šādiem pavērsieniem. (Smejas.) Bet, iespējams, kā jau parasti, es būtu tik ļoti aizrāvusies ar savu piecstīgu draugu, ka pat nepamanītu blakus esošu kailu vīrieti! Taču domāju, ka Anna zinātu kā tikt ar viņu galā!

A.G.: Ja uz skatuves izskrietu kails somu puisis, es viņam ierosinātu uzdziedāt duetā!

Pāris vārdos par jūsu nākotnes plāniem!

M.S.: Galvenais – jaunu dziesmu radīšana!

K.G.: Pievienojos Maksa viedoklim un ir arī daudz citu ieceru, ko vēlamies realizēt. 

P.K.: Plāns ir vienkāršs: dzīvot, censties paveikt kaut ko muzikālā ziņā jaunu, labāku, interesantāku. Un, protams, visiem kopā iedzert alu! 

A.G.: Man ir grandiozi plāni gan kā dziedātājai Emphasis sastāvā, gan kā klasiskās mūzikas, opermūzikas un kamermūzikas solo izpildītājai.     

Noslēdzošais jautājums- uz kuru saņemtās atbildes es kolekcionēju – kāda ir galvenā atziņa, ko esat guvuši par mūziku kā savas dzīves neatņemamu sastāvdaļu?

P.K. Man ļoti patīk izpaust savas emocijas nošu veidā. Notis atkārtojot, rodas jaunas emocijas. Noslēgts, taču patīkams aplis. 

K.G. Neskatoties uz to, ka šī ir visnotaļ neienesīga un dārga izprieca, es nespēju iztēloties savu dzīvi bez mūzikas un visu, kas ar to saistīts! Vismaz ne dotajā brīdī. Tas ir tieši tas, kas piešķir manai dzīvei draivu, ļauj izjust tās garšu, pat pozitīvi ietekmē mana darba  produktivitāti! Kad nevaru nodarboties ar mūziku, jūtos kā dārzenis vai kaut kas tam līdzīgs… 

M.S. Mēs visi esam muzikālā jomā nobriedušas personības. Mums ir skaidrs priekšstats, ko vēlamies un ko vajag darīt, lai nezaudētu interesi un aizrautību, kas nepieciešama darbojoties grupā. Arī laiks, humors un alkohols ir mūs rūdījis! Hei, dzīve taču ir lieliska!

Paldies jums!

Paldies Tev, Evita, par lielisko interviju!