Instrumentāli vokālais ansamblis Anna Kijevā sastāv no trīs vietējiem kungiem, kam pieredze ir uzkrāta daudzu gadu garumā. Un ne velti. Mini albums „Maldās” jau no paša sākuma skanējuma ziņā ir ļoti masīvs. Tik masīvs, ka gribētos teikt, ka tas ir Tesas un Soundarcade, ja ne ilgi gaidītais pirmdzimtais, tad pazudušais dēls noteikti.
Piecas diezgan smagnējas un viena nedaudz dzīves priecīgāka kompozīcija ierakstītas 2014. gada janvārī Valmierā, Hodila studijā. To tapšanā piedalījās Jānis Januševskis pie ģitāras un mikrofona, Kārlis Tone pie basa un mikrofona, Artis Avotiņš pie bungām un Ģirts Laumanis pie skaņu pults.
Visi ceļi ir veduši uz šo! Ja par atskaites punktu varētu ņemt 90’ to beigas un 00’ sākumu, tad piecpadsmit gadu garumā dalībnieku individuālie veikumi dažādās apvienībās ir vainagojušies ar šī brīža evolūcijas atskaites punktu – „Maldās”.
Mūzika pirmajā mirklī liekas pārāk tumša, lai nu jau sajūtamajās pavasara vēsmās, rastos vēlme to atkārtoti skandināt uz riņķi, bet ja nu tu tomēr esi noskaņojies uz atkārtotu klausīšanos, tad varu tev apsolīt, ka jau trešajā reizē, kad klausīsies dziesmu „Rutīna”, pieķersi sevi dungojam līdzi Jāņa vokālam, kas starp citu, ļoti atgādina viņa brāļa Jēkaba balsi no Autoritāšu laikiem. Šī ir garākā dziesma ierakstā un sevī ietver arī ļoti patīkamu instrumentālo daļu.
Par agrāk tik iemīļotajiem un ātrākajiem ritmiem atgādina vien gabals „Cerība netika pamesta”. Nepilnu pusotru minūti gara, bet tieši tik spēcīga kā nosaukumā minēta, dziesma pavisam noteikti iederētos kādā pagrīdes mūzikas izlasē, kā piemineklis visam, kas kādreiz bijis labs.
Kopumā Man ar katru klausīšanās reizi Anna patīk arvien vairāk. Ceru, ka ieraksts tiks nodrukāts CD vai vinila veidā, kaut vai tikai tāpēc, ka godīgi būtu to ielikt arhīvā, kā svarīgu Latvijas neatkarīgās mūzikas attīstības liecību.
