Metāla gada balvā dominē Frailty un Sanctimony

Sūdi ble ble

Didzis neuzņemas atbildību par komentāru saturu, bet spīd vienmēr.
LOL.

Sanctimony iepriecināja manu desmetālista sirdi ar Lirix. Ļoti iepriecināja.

DJ Deathperado - varētu novadīt arī Lielo Mūzikas Balvu - melnais humors nāca laukā makten labi, tik uz beigām, drusku promiles bij pa daudz, attiecīgi arī melnie joki tapa mazliet vulgārāki, bet tematiski - ir ok.
Deodium - pārliecinoša debija, kas arī bija gaidāms. Patīkami, ka jaunā paaudze sevi piesaka šādi. Iespējams, tehniski vēl drusku jāpaaugas, bet visādi citādi - nav ne vainas.
Diseim - neraksturīga mūzika un maniere pašmāju skatuvei, ne velti, albums izdots un iecienīts štatos, lielisks old school death un sludge mikslis.
Wagars - te ir no visa pa drusciņam, bet galvenais - no sirds un bez uzspēles. Patika ģitārista saulesbrilles, ironiski un pieder pie lietas, tiešais bassists, kas saka ko domā sejā, bundzinieks, kas spēj bungāt, dziedāt un kratīt pačku līdzi - ieper. Vokāls - drusku kustības no Bārnija, bet ir labi. Patīkams un negaidīts produkts no Latgales siliem.
Dry Decay - tehniski perfekts, mūsdienām atbilstoši piejaukts ar djent, dubstep sampliem, bet kopumā - iespaidīgs brutal death/grind produkts, kādt te pašlaik nav. Vokālistu Jāni, gribētos nosaukt par mežoni, tāds viņš izskatījās un izklausījās, bet pozitīvā nozīmē, ne velti viņa mūziķa stāžs un aizgājušā gada Labākā Vokāla status.
Sanctimony - šaubu nav, pelnīti gan Koncertgrupas stienis, gan labākā vokāla stienis Jānim - dzīvajā tas ir iespaidīgs, labi atstrādāts dibena sviedrētājs un spārdeklis. Patīkami gan no malas, gan pirmajā rindā. Malači. Šajā koncertā patika divtik, jo te skanēja vairāk vecās skolas death metal, mazāk deathnroll, kas mani ielīksmoja tāpat, kā krietnu daudzumu citu ar.
Frailty - patīkami pārsteidza, ja ņem vērā, ka par šo grupu runā maz, ir pretēji viedokļi, jokaini video un piespēles. Nodrūmēja ļoti labi, nopirku albumu. Viņus vislabāk raksturo mūzika, nevis kaimiņu tantes, kas mēles trin pagalmā, kā vārnas sasēdušas. Vokālists gan iespaidīgs, Milžu Cīņas, lūk, kas nāk prātā.
Apēdājs - noslēdz banketu. Nezkāpēc, vairākums salīdzina viņus ar Vilku no Dzelzs, kaut kas drusku krustojas, bet Apēdājs apēd ar skaudru, izkliegtu blieti, nekādu balāžu, kolāžu vai barikāžu, ko lieliski papildina Armanda vārsmas un tosti starp dziesmām. Alternative Dark Pop vai dark alternative metal - hm?
Fēlikss Ķiģelis - bija tāds ar. Ar Aivaru Brīzi kopā uz vienu gabalu. Gan viņš, gan publika uz viņu izskatījās drsku apmulsusi, ar domu, ko es te daru. Iespējams, dažādībai labi iederējās, bet pa lielam, par īsu, ne mana smilšukaste un tā. Protams, viss labi un profesionāli, ar matu tirināšanu un draivu, bet palika sajūta, ka dzirdēju tik vienu gabalu ar Brīzi. Tas bija ok, nez, aiz cieņas pret Brīzi vai kā, bet kaut kā tā.
Aplauziens - garākas rindas pie bāra, bet tas jau normāli, ja iet uz koncertu dzert, nevis mūziku klausīties.
Patīkamais Aplauziens - Skyforger tika nominēti, bet pie balvām netika. Tas vien liecina, ka kaut kāda objektivitāte balsojumos un žurēšanās ir gan.
Nostaļģija - Izdauzītais ieejas durvju stikls & tāpat apgānītais stikls pīpētavā (abi stikli cietuši iepriekšējos pasākumos, ne šajā), kas bija aizlīmēts ar plakātiem, kā vecajos labajos, kad tika lauzti podi, krēsli, rokas, stikli - sajūsmā par lielisku koncertu.
Pacilājoši, ka šāda metālistu balva Baltijas valstīs ir Latvijai, jo Tallinā un Viļņā šādu pasākumu nav. Ok, ok, toties vieniem no viņiem ir Music Week un euro, otriem - labāks alus un iespaidīgi pagānu festivāli.

Klausoties DJ Deathperado starp grupām bija tāda sajūta, ka ja neesi smirdīgs dzērājs, kurš uz pasākumu nāk, lai pārdzertu jēgu un atrubītos tualetē pie poda ar 3 promilēm, tad vispār metālu neesi cienīgs klausīties.
Ķiģelis parūpējās par kārtīgu humora devu visam vakaram, jau otrā dziesma bija balāde :D