ZIŅAS

Andergraunda subkultūras attīstība Valmierā

Inese Tone
INESE TONE 08.07.2013. 12:17
Turpinot rakstu sēriju par Latvijas underground subkultūru, šoreiz pieskaramies Valmierai

90. gadu sākumā Valmierā ieradās Austrālijas latviete Māra Priedkalns, kopā ar vīru Saimonu Bačeru (Simon Butcher), kuri septiņu šeit pavadīto gadu laikā, deva nenovērtējamu ieguldījumu andergraunda kultūras attīstībā, gan daloties ar informāciju, mācot jauniešiem angļu valodu, veidojot iknedēļas nekomerciālās mūzikas radioraidījumus vietējā radio Imanta (Saimonam bija raidījums par punk/hc, Mārai par pasaules mūziku), ļaujot grupām mēģināt savas mājas pagrabā, gan arī rīkojot koncertus savā pagalmā. Viņi izdeva plati Peasants with Pitchforks - Baltijas punk/hc izlasi, ar ko aizsākās Saimona Bačera ierakstu kompānijas The Beard Is Weird darbs. Šobrīd Saimons dzīvo Dienvidaustrālijā, bet ir izdevis vēl vairākus Latvijas grupu ierakstus. Saimonam bija kontakti visā pasaulē - pateicoties viņam jau 90. gadu pirmajā pusē vairākas ārzemju grupas atbrauca uz Latviju, piemēram, braucot tūrē uz Somiju nevis caur Zviedriju, bet gan Baltiju.

Pirms pieciem gadiem, rakstot bakalaura darbu, kurš ir pamatā šai rakstu sērijai par LV andergraunda deviņdesmitajiem, saskāros ar problēmu, ka vienīgais informācijas ieguves avots par Valmieras scēnu ir cilvēku aptaujāšana, bet tobrīd neviens no aptaujātajiem nebija noskaņots uz runāšanu. Bieži nācās dzirdēt atrunas, ka par to neesot nepieciešamības runāt. Cik nu gadījies aprunāties ar tiem pašiem cilvēkiem pēdējā laikā, liekas, ka situācija un attieksme ir mazliet mainījusies. Tāpēc būtu lieliski, ja kāds, kuram ir laiks un entuziasms uzrakstītu par Valmieras skatuvi garāku un izsmeļošāku rakstu - Valmieras andergraunds to noteikti ir pelnījis.

Valmieras andergraunda skatuvei, atšķirībā no Rīgas (Tornis) un Kuldīgas (NeKAC) nebija viena spēcīga centra, organizācijas vai viena idejiska līdera (kā, piemēram, Jānis Reinsons Smiltenē), it īpaši pēc tam kad Saimons Bačers pameta Latviju. Par nosacītu centru var dēvēt Ģirta Laumaņa jeb Lomika (saruna ar viņu par notikumiem Valmieras skatuvē 2004. gadā redzama jau minētajā raidījumā Cietā Serde #4), mājas garāžā izveidoto skaņu ierakstu studiju HoDiLa Rec, kura turpina darbu joprojām. Tajā ierakstās andergraunda grupas no visas Latvijas, un ne tikai. HoDiLa Rec. sevi pozicionē kā DIY kultūras pārstāvjus, jo viss tiek darīts un gādāts pašu spēkiem.

Ievērojamākās no Valmieras nākušās grupas ir Non Skid, Hope Dies Last, Šausmīgie Rūķīši (tajā dalību ņēma arī Saimons), Dihlofooz, GhettoZloba, ТИХИЙ ДАУН, НЕ.ЛЮДИ kā arī citas.

 

Par dažām Valmieras grupām informācija apkopota projekta Opijs tautai ietvaros 

Salaspils Latvijas krievu andergraunda scēna

Salaspils Latvijas krievuandergraunda scēna ir pieminēšanas vērta, jo tā bija ļoti ideoloģiski spēcīga. Viss centrējās ap Juriju Konradi jeb Koņu, kurš darbojās vairākās punk/hc grupās un izdeva zīnu Bezumec - kurš kā liecina neoficiāla informācija vēlāk kļuva par etalonu punk/hc zīnu veidotājiem Krievijā un bija pirmais punk/hc zīns krievu valodā vispār. Diemžēl 90.to gadu beigās viss apsīka un par šo skatuvi ir pieejams pavisam nedaudz informācijas. Šo to var atrast un palasīt jau minētajā projektā Opijs tautai.

Pie Salaspils grupām daļēji var pieskaitīt arī apvienību 33-х ЛЕТНИЙ ПОДОНОК, kas bija viena no labākajām Latvijas punk/hc grupām. Radusies 1993. gadā uz grupas КОНЕЦ КАПИТАЛИЗМА drupām, viens no tās dibinātājiem ir jau minētais Koņs. Sākumā grupa mēģināja Salaspilī, bet vēlāk pārcēlās uz kāda Imantas bērnudārza pagrabu, kur bija mitrs un visu laiku sita ar strāvu. Vienu brīdi grupai radās ideja pārcelties uz Holandi un dzīvot skvotos, bet beigās aizbrauca tikai Koņs un basists Tolstijs. Bundziniekam bija problēmas ar alkoholu un savākšanos. Grupa Holandē pat atsāka darbību, kopā ar kādu holandiešu bundzinieku. Bija pat sarunāta uzstāšanās, kura tomēr nenotika, jo Koņu, braucot ar velosipēdu, notrieca mašīna, atbrauca policija un viņu deportēja atpakaļ uz Latviju – vīzas, viņam, protams, nebija.

Grupas dziesmu Копы любят свою работу vairākkārt koverējušas citas Latviešu grupas, piemēram, V3V.

(rakstā izmantota informācija no opijtautai.lv)

Lasi vēl

Komentāri

sirmais gulbis 08.07.2013. 14:12
Paskat, ko Salaspils pagrīdes Guru dara tagad:
https://www.facebook.com/jurijs.konradi
Diez ir iespēja noskatīties "Cietā Serde 1 / 2 / 3" ? http://www.nekac.lv/produkti_video.html
Nora Rieksta 06.12.2013. 00:16
Sveiki! Es gan neesmu labākais avots, jo tomēr tajā pašā krāšņumā nepiedalījos un vairāk stāvēju malā (lasīt – mācījos un rīkoju pasākumus mazāko klašu skolēniem), bet tomēr pāris teikumos par Valmieras scēnu varu uzrakstīt tādu pilnīgi no malas vērotāja viedokli. Tāpēc ne uz kādu dižo objektivitāti nepretendēju.
Valmieras underground fenomens slēpjas tajā, ka tās kodols vairāk vai mazāk bija viena klase (V5V. Šķiet 1997. g izlaidums), līdz 9. - trīs paralēlklases, protams, arī ar domubiedriem no citām skolām, tomēr pamatā pulcējoties tieši ap 5. vsk. Tas, kas ir būtiski, ar izmaiņām, tomēr saglabājot kodolu, šī kompānija joprojām turās kopā, un Valmierā arī 2013. gadā var itin labi noķert laika mašīnas sajūtu un nokļūt “back to 90ties”. It īpaši ja apmeklē kādu no pasākumiem “Nepabeigtajā debesskrāpī”-“Stroikā” -“Mālenē” - vai kā nu vēl to vietu mēdz dēvēt.
Manuprāt Valmieras scēnas pirmsākumi ir meklējami laikā, kad Valmierā ienāca skeitborda kultūra. Tas varēja būt kāds 1993. gads. Tie bija kādi 3 – 4 džeki, kas tolaik sāka braukāt ar dēļiem. Paralēli viņu klasesbiedri bija vieni no pirmajiem, kas LV sāka braukāt ar BMX, viņu vidū arī Jānis Vanags un Ivo Lakučs. Attiecīgi ienāca arī viss cits – skeiteru mūzika, filmas utt. Īsi pirms nošāvās Kurts Kobeins apritē ienāca arī Nirvana kasetes. Vēl tagada atceros skolas diskotēku 1994. gada aprīlī, kur Ģirts “Lomiks” Laumanis klāstīja kā dzīvei nav jēgas, jo Kurts nošāvies. Jānis “Smiris” Smirnovs, es vairs neatceros, pirms vai pēc tam, iedeva “Incesteside” kaseti, norādot uz dziesmu “Molly's Lips”, un apgalvojot, ka man tā patiks. Tā, ka šo man labpatīk pieņemt par pirmsākumu turpmākajai interesei par mūziku.
Pēc aptuveni pus gada man kopā ar šiem puišiem bija raidījums Valmieras radio. Tas varētu būt 1994. gada rudens. Tā pirmo reizi manās rokās nonāca grupu Sonic Youth, Smashing Pumpkins, Alice n Chains, Pixies, House of Pain, Cypress Hill un, protams, Nirvana kasetes. Ap to pašu laiku V5V tika rīkoti pirmie koncerti vai independent vakariņi, kuros rādīja skeitfilmas, klipus, spēlēja mūziku un kvēli apsmēja visus gopņikus, standartiņus utt. No koncertiem atceros grupas FACT uzstāšanos, un kaut kādu atsevišķu Gustavo performanci. Uz pasākumiem brauca arī Rīgas skeitborda prominences Kristaps Pagrabs, iespējams, Viesturs Irbe un vēl visādi džeki, kurus atceros tā visai aptuveni tāpēc neriskēšu saukt vārdos. Vēl diezgan ilgu laiku uz vienas no Valmieras daudzstāvu māju sienām stāvēja tolaik uzpūstais – Skeitmači 96.
Ap 1990. gadu vidu Valmierā parādījās Māra Priedkalns – Austrālijas latviete, kurai Valmierā bija atgūtie dzimtas īpašumi. Viņa ieradās kopā ar vīru Saimonu, un attiecīgi viss arī bija tā, kā teikts rakstā. Viņu mājas pagrabā un pagalmā notika koncerti, pamatīgi un uz palikšanu scēnā ienāca punk un hc, jo Saimons pats bija šī žanra piekritējs un pārstāvis, tika veidotas dažādas grupas. Bet par šo periodu maz varu pastāstīt, jo tad jau kaut kā diezgan apzināti no tā visa norobežojos. Turklāt manā muzikālajā redzeslokā arī ienāca britpops, bet ikdienas dzīvē citas prioritātes.
Aptuveni 90to beigās vai 2000. sākumā Māra un Saimons no LV aizbrauca atpakaļ uz AUS. Viņiem bija piedzimusi meita Anita, un laikam jau pat pankiem tā brīža situācija LV likās par skarbu (tā ir mana interpertācija, patiesību es nezinu :) ) Pirms pāris gadiem Māra Valmierā atgriezās, pilnīgi negaidīti un totāli visus pārsteidzot. Viņai ir vēl 2 bērni un viņa vēlējusies, lai abi jaunākie iemācās latviešu valodu. Tas bija pasākumā “Debesskrāpī” - tovakar Valmieras Olimpiskajā centrā koncertēja “Instrumenti”, bet “Debesskrāpī” “Oranžās brīvdienas”. Es neticēju savām acīm, kad redzēju Māru sēžam pie ugunskura un malkojam dzirkstošo dzērienu (laika mašīna, es taču teicu :) ) . Ar Saimonu viņa ir šķīrusies, bet vai joprojām ir palikusi Valmierā, nemācēšu teikt.
Vēl jauks fakts, ka gadu pēc vidusskolas beigšanas, 1998. gada rudenī lielākā daļa v5v zvaigžņu sastājās LU ģeogrāfos, kur ar dažādiem panākumiem mācījās (?) turpmākos gadus.
Kāpēc neviens negrib īsti runāt? Nav ne jausmas. Iespējams, tāpēc, ka vairāk tā bija ālēšanās un kopīgs rokenrola tusiņš, un ko tur daudz stāstīt, viss jau turpinās. Varu vēl atstāstīt sarunu ar Lomiku aptuveni pirms pāris mēnešiem. “Lomik, lasīji Joņeva “Jelgava 94””. Lomiks: “Nē, mums tāpat viss bija foršāk”.
“Lomik, lasīji Joņeva “Jelgava 94””. Lomiks: “Nē, mums tāpat viss bija foršāk”.
:)))

Izsaki savu viedokli

Alternative.lv neuzņemas atbildību par komentāru saturu, kā arī aicina ievērot vispārējas ētikas normas un LR likumdošanu. Portāla pārstāvji patur tiesības dzēst neatbilstošus komentārus, kā arī uzsver, ka neskaidrību gadījumā administratoriem vienmēr taisnība.

JAUNUMI

PASĀKUMI

15.dec
svētdiena

Upes labdarības koncerts

Autentika, Bruņinieku iela 2 Riga
18.dec
trešdiena

20 minūtes slavas

Depo, Vaļņu iela 32, Rīga
19.dec
ceturtdiena

Ziemassvētku priekšnojautas ar Čipsi un Dullo

Leningrad, Kr. Valdemāra iela 4
19.dec
ceturtdiena

Les Attitudes Spectrales + Donēts

Depo, Vaļņu iela 32, Rīga
19.dec
ceturtdiena

METAL XMAS EVENT

Republika, Pils iela 14, Riga, Latvia LV-1050

FORUMS