Apbruņoti ar dedzīgu ticību revolūcijas uzvarai Latvijā, LSDSP kaujinieku grupa veica vienu no sensacionālākajām ekspropriācijām 1906. gada 26. februārī (vai 13. februārī atkarībā no kalendāra) Krievijas Valsts bankā Helsinkos gaišā dienas laikā, lai nolaupītu naudu ieročiem un partijas nelegālās darbības finansēšanai.
Pēc 1906. gada 17. janvāra uzbrukumā Rīgas Policijas pārvaldei atbrīvotais Jānis Luters (Bobis) un latviešu kaujinieki Jēkabs Dubelšteins (Jēpis), Ansis Buševics (Zvejnieks), Jānis Žāklis (Mērnieks), Jānis Lencmanis (Ķencis), Jānis Čoke (Brašais) kopā ar saviem brāļiem Gustavu un Kārli, Jānis Masters (Andrejs), Kārlis Jansons (Kapteinis), Kristiāns Treimanis, Pēteris Saliņš, Emma Gailīte, kopā 20 cilvēki, no LSDSP vadības saņēma rīkojumu doties uz Helsinkiem. Viņu rīcībā bija revolveri un sprāgstvielas.
Par spīti divu Pēterburgas slepenpolicijas (“ohranas”) aģentu–provokatoru klātbūtnei grupā (Treitmanis un Ratseps), caristu policija nespēja apturēt grupas uzbrukumu bankai. Treitmaņa uzdevums jucekļa brīdī bija nemanīti nospiest trauksmes pogu. Vācu un krievu valodā runājošie vīrieši iegāja Krievijas Valsts bankas ēkā pie Helsinku Esplanādes un vēlējās samainīt naudu. Kāds gaidīja pie durvīm, cits vēlējās piezvanīt pa telefonu. Kad zālē jau bija ienākuši kādi desmit latvieši, piepeši jaunie vīrieši izrāva revolverus un Jānis Luters iesaucās: “Rokas augšā! Revolūcijas vārdā uzlieku kasei arestu!”
Trauksmes vadi jau bija pārgriezti. Treitmanis nošāva bankas sargu, kurš centās piekļūt durvīm, lai paņemtu savu zobenu, un ievainoja bankas kontrolieri. Viena bankas darbiniece aizbēga caur logu, pārējos darbiniekus un vienu klienti ieslēdza citā istabā. Viņi iztukšoja kasi un bankai atstāja kvīti par «ekspropriāciju» un solīja vēlāk publicēt savā avīzē precīzu konfiscētās naudas summu. Bēgot kaujinieki bankā atstāja tukšu kārbu, kas izraisīja paniku par potenciālu sprādzienu.
Iegūtā summa bija 175 463 rubļi un 68 kapeikas, kā arī 459 000 marku.
Šobrīd bankas ēkā atrodas Zviedrijas vēstniecība.
Seši latvieši tika vēlāk arestēti, bet Žāklis jau bija ceļā uz Vāciju. Ar iegūto naudu viņš Rietumeiropā iegādāja ieročus, kas tika nelegāli transportēti uz Latviju.
Ekspropriācijas laikā Žāklis bija LSDSP biedrs. Bakuņina un Kropotkina ideju iespaidots, 1906. gada aprīlī caur Šveici viņš atgriezās Rīgā - ne vairs kā sociāldemokrāts, bet gan anarhists. Tad arī tika izveidota grupa “Pats – Vārds un Darbs!”.