Jānis Sildniks: Grupām no Latvijas nav viegli dabūt koncertus ārvalstīs, taču Jūs pamanāties pat Meksikā viesoties. Kurās un cik valstīs vēl esat koncertējuši?
Trauma Moralis: Spēlējam kopš 2006. gada, un viss sākās kā „just for fun” projekts, un tā ir joprojām. Galvenais mums šķiet enerģijas lādiņš, ko nodot publikai, nevis ultra precīzs tehniskais izpildījums. Stilistiski gan viss ir mainījies - sākumā spēlējām grind/funk, kas daudziem likās nepieņemami un šokējoši, tagad vairāk bliežam rokenrolīgu smaguci ar grind vokālu.
Galvenais pagrīdes mūzikas kaifs ir tas, ka grupas cenšas viena otrai palīdzēt. Viss sākās ar to, ka lietuviešu grupa mums palūdza uztaisīt viņiem konci Rīgā. Tad šie uzaicināja pie sevis. Un kopš tās reizes esam saņēmuši daudzu grupu e-pastus, un organizējuši viņiem koncertus Latvijā.
Pirms pāris gadiem, kad zāle bija zaļāka, taisījām tādu kā festivālu „Grindsex”, kura ietvaros grupas no visas pasaules pie mums brauca. Paši viņus sagaidījām, izvedām ekskursijā pa Vecrīgu, iedzērām aliņu, parūpējāmies, lai viņi šeit jūtas kā mājās, galu galā sadraudzējāmies. Lai cik banāli neizklausītos, senais teiciens „ko sēsi, to pļausi” pilnībā attaisnojas. 90% no mūsu viesiem ir palīdzējuši sabīdīt končus viņu valstīs, un uzņēmuši mūs tikpat silti, turpinoties draudzībai.
Ir iegrozījies tā, ka līdz šim esam nospēlējuši krietni virs 100 koncertiem. Baltijas valstis, Somija, Zviedrija, Baltkrievija, Polija, Čehija, Slovākija, Dānija, un arī Meksika - šo valstu skatuves ir mūsu kontā.
Kurās valstīs uzstāties ir vispatīkamāk; ar kurām saistās sliktākā pieredze?
Viskolorītākie konči bija Baltkrievijā, Čehijā un Meksikā.
Baltkrievija vispār bija pilnīgi konspiratīvs pasākums, valstī valdošais režīms smacē sabiedrību ar cenzūru un padomju stila inkvizīciju, neļauj arī ārzemju grupām spēlēt un mēģina sabiedrību nozombēt, bet baltkrievi jau nav muļķi, viņi izdomā visādas gudrības, kā grupas pa kluso tiek iekšā un tomēr uzstājas. Ja pašvaldība uzzina, ka ir gaidāms hc/punk/grind vai cits „sātana mūzikas” pasākums, to aizliedz rīkot. Tāpēc viss notiek pusslepeni, un tas piedod tāāādu rozīnīti! Spēlējām Vitebskā, urlīgā pagraba bārā ar milzu diskomumbu un spoguļsienām. Cilvēku bija nereāli daudz, pa sienām pilnīgi tecēja sviedri! Un konča organizatori, veģetārieši, mums par godu klapēja karbonādi savā dzīvoklītī.
Viņi ir ļoti priecīgi, ja atbrauc grupa, kas ir aiz dzelzs priekškara. Baltkrievu jaunieši ir superīgi, draudzīgi un inteliģenti, lai arī kā nomenklatūra to nevēlētos. Ja ir iespēja, noteikti iesaku paviesoties šajā valstī. Tas ir kā ceļot ar laika mašīnu, atpakaļ uz 90tajiem.
Čehijā spēlējām Obscene Extreme festā, kurā bija 10 000 auditorija. Festivāla atmosfēra ir lieliska.
Vēl bija ļoti interesants koncis Igaunijā - kaut kāds mākslinieku ūķis, laikam modernās mākslas muzejs. Spēlēja grupas un blakus telpās uzstājās citi mākslinieki. Viens spāņu pensionārs dzēra savus mīzalus (to dēvējot par performanci), igauņu meitenes, līdz jostasvietai plikas, ēda banānus un turpat vēma ārā. Un to visu apmaksāja Igaunijas Kultūras ministrija vai kaut kādi Eiropas fondi! Konču un piedzīvojumu ir bijis tik daudz, ka vecumā vajadzēs memuārus izdot.
Visnūģīgākie konči bija Zviedrijā - cilvēki ir atēdušies smago mūziku, un publikas attieksme ir ļoti rezervēta. Zviedru grupas arī saka to pašu
Kā radās ideja par došanos uz Meksiku?
Pirms pāris gadiem saņēmām e-pastu no čoma, čehu grupas Onaniser ģitārista, kurš izpalīdzēja meksikāņu nāvesmetāla grupai Prohibitory ar tūres organizēšanu.
Prasīja, vai varam Latvijā konci uztaisīt. To arī izdarījām. Pasākums bija labi apmeklēts. Gan mēs, gan viņi bija ļoti priecīgi, un ugunīgais meksikāņu vokālists Deivs pat paguva gremdēties reibinošā mīlas avotā ar kādu pašmāju daiļavu.
Sarunājām, ka viņi noorganizēs mums tūri Meksikā. Izrādījās, ka Deivs ir Meksikas pagrīdes mūzikas suteners jau ilgus gadus, tādēļ bez īpašām problēmām noorganizēja mums 2 nedēļu tūri 8 Meksikas pilsētās.
Doma par populāro Meksikas narkotiku karteli nebaidīja?
"This is 3d world country. Be prepeared for war.." ar šie vārdiem tūres organizators atgādināja, ka iekšpolitiskā un drošības situācija Meksikā ir ļoti nestabila.
Tomēr grūti iedomāties vēl perfektāku vietu grind/gore skatuvē kā mežonīgo Meksiku. Narko karteļi pret mirstīgajiem gringo tūristiem ir žēlīgi – ja netaisi sūdus, neviens tevi neaiztiek. Vietējie gan sūkstījās par grupējumu La Familia, kurš, nelabvēļiem dzīviem esot, novelk ādu un iemet atkritumos jēlo ķermeni. Spēlējam okeāna krastā, plunčājāmies naktī, mēness gaismā, virs galvas visu laiku helikopters lidinājās. Izrādās, naktī peldēties aizliegts. Pirms pāris dienām pludmalē bija izskaloti pāris līķi. Bet mums viss bija gludi - nobraucām 2000 km bez īpašiem ekscesiem, vienīgi no viesnīcas autostāvvietā noparkotās mašīnas videokameru nospēra.
Galvenais jāuzmanās no policistiem. Meksikā ir absolūta mentu visatļautība. Kā kara laikā, uz šosejām samet smilšu maisus, uztaisa kontrolpunktus. Poličiem ir automāti, nav ne šiltes ar vārdu, uzvārdu – visi anonīmi. Ja nedosi kukuli, uz ceļa +40 grādos nostāvēsi vairākas stundas, kamēr mašīnu pārmeklēs pēc narkotikām. Patiesībā viņiem vienalga – vari kaut līķi un granātas pārvadāt, galvenais – samaksā kukuli.
Mēs kādas 6 reizes uzrāvāmies uz pārbaudēm, pāris reizes bijām spiesti samaksāt. Tā kā mašīnai pie stūres bija Deivs, tad vēl var uzskatīt, ka tikām cauri sveikā. Vienus pašus mūs tur izģērbtu..
Pastāstiet par koncertiem - vai publika bija atsaucīga un kāda bija uzņemšana? Kā salīdzinātu meksikāņu mentalitāti ar latviešu?
Konči ir pārpildīti, atbalsts ir mežonīgs, moshpitā viņi viens otru nežēlo. Daudzi jau internetā bija ievērtējuši dziesmas, rāva līdzi. Pārsteidzoši, ka pat svētdienās un darba dienās cilvēku končos bija daudz. Meksikāņiem ir ļoti daudz labu grupu, sevišķi tharsh/hc žanrā – dažs labs ieliek kloķi Municipal Waste.
Diemžēl liels vairums vienkāršo meksikāņu dzīvo trūkumā, salmu būdās – kā filmās par Āfriku rāda. Bet klimats karsts, neko darīt negribas..
Konču organizatori gan bija ļoti draudzīgi, centās mums izrādīt savu valsti, kultūru, bijām acteku un maiju piramīdās, izbaudījām nacionālo virtuvi un atdzēramies tekilu (viņi smejas par rietumniekiem, jo Meksikā neviens neizmanto ne citronu, ne sāli, bet mauc iekšā tīrajā vai ar sulu).
Runājot par mentalitātēm, uzskatu, ka latvieši arī ir ļoti viesmīlīgi un draudzīgi, un šajā ziņā neatpaliekam no meksikāņiem. Turklāt letiņiem iekšā ir spīts un vēlme kaut ko sasniegt. Meksīši lielākoties ir dzīves baudītāji, kā jau dienvidnieki.
Jāpiemin, ka Meksikā bijām šādā sastāvā: vokālists, ģitāra un bungmašīna. Aviobiļetes sedzām paši, kā tas pagrīdes grupām lielākoties arī ir, bet tas bija tā vērts!
Kā sešos vārdos vislabāk raksturot jūsu jauno dziesmu?
Goregrind cūkas satiek AC/DC!
Bundzinieks un piedziedājuma iekliedzējs Edgars Felkers lika uzsvērt viņa lomu ieraksta tapšanā. Viņš tagad dzīvo Vācijā, un mums viņa pietrūkst. Čau, Edgar!
Par nākotnes plāniem runājot - ko mēs varam tuvākajā laikā sagaidīt no Trauma Moralis?
Tagad iestājies tāds kā neliels atslābums.
Sešus gadus ir spēlēts, daudz kur būts, bet plinti krūmos arī nemetīsim. Vairāk jau skatāmies neiekaroto ārzemju virzienā.
Latvijā pēdējā laikā spēlējam 20 cilvēku auditorijai, jo šeit tomēr grind padarīšana nav cieņā, visi vairāk interneta komentāros izpaužas, nekā uz končiem nāk. Varbūt spēlējam pārāk nebaudāmi vietējo melomānu smalkajām ausīm, tādēļ raugāmies uz jauniem apvāršņiem!
No vietām, kur pagaidām neesat bijuši turnejā - kur vislabprātāk aizbrauktu uzspēlēt?
Ir šādi tādi nākotnes plāni, bet negribas izpļāpāties – māņticība neļauj. :)
Kad un kur ir tuvākā iespēja jūs klausīt pašmāju cienītājiem?
Spēlēsim 28.septembrī ar Defectives un poļu panku grupu Dzieci z Bezcek Ādmiņu ielā. Tur ir lieliska atmosfēra - ir īstais pagrīdes smeķis! Jāuzslavē Ivo un pārējie Defectives - viņi ir uzticīgi DIY idejai, un nesavtīgi palīdz ārzemju pagrīdniekiem.
Atgādinām, ka Trauma Moralis pēc aizvadītās turnejas izdeva dziesmu veltītu saviem draugiem no Meksikas. Noklausies to šeit: http://www.alternative.lv/zinas/trauma-moralis-velta-dziesmu-meksikanu-draugiem-176/
Čau, čau.