Ir diezgan grūti uzturēt jebkādu statistiku par to, kāda grupa un kurā gadā ir spēlējusi SID VICIOUS DAY. Atmiņas par šo ikgadējo pasākumu bieži ir diezgan bālas. Šeit noder punk.lv mājas lapā atrodamās vēstures liecības: gandrīz visu SID VICIOUS DAY plakāti. No tiem pavisam droši var atcerēties, ka 2006. gadā 2. februārī spēlēja arī lietuviešu street Punk grupa TORO BRAVO. Šajā gadījumā būtiskākais, ka TORO BRAVO arī šogad SIDa dienā pārstāvēs leišu pankroka scēnu.
Uzdrošināšos apgalvot, ka, skatoties uz trīs Baltijas valstu pēdējo desmitgažu pankroka skatuvi, TORO BRAVO ieņem visai savdabīgu, nozīmīgu un nu jau vēsturē paliekošu vietu. Grupa konsekventi ietur street punk / oi stilu un nemainīgi dzied savā dzimtajā lietuviešu valodā par būtībā vienām un tām pašām tēmām. Grupa pastāv vairāk kā 20 gadus, un savas pastāvēšanas laikā aktīvi koncertējusi ne tikai tēvzemē, bet arī apkārtējās valstīs - Polijā, Krievijā, Baltkrievijā, kā arī tālāk Eiropā. Kopā izdoti astoņi albumi.
TORO BRAVO pirmsākumi līdzīgi kā daudzām panku grupām meklējami kādā Viļņas panku klubā. Grupas sastāvā no tās dibināšanas 1997. gadā ir vokālists Čiubas, kā arī grupas bundzinieks Narušis, kurš gan dažus gadus grupā nespēlēja, bet tagad ir atpakaļ. Basu spēlē Arturas. Tomēr, ja skatās grupas vēsturi, TORO BRAVO ir spēlējis krietns pulks mūziķu.
Par TORO BRAVO, grupas vēsturi un tagadni saruna ar grupas ģitāristu Mindaugas.
Kas ir TORO BRAVO, kā jūs paši raksturotu grupu?
Vispārīgi es teiktu, ka Toro Bravo ir pankroka grupa. Iedalot sīkāk, varētu teikt, ka mēs esam Oi! Skinhedu grupa, īpaši uzsverot, ka nekādā ziņā ne fašistu grupa, bet gan oriģinālo skinhedu grupa.
Drīzumā TORO BRAVO būs koncerts Rīgā – SID VICIOUS DAY. Vai zini, ka TORO BRAVO jau iepriekš ir spēlējuši šajā pasākumā? Tas gan ir bijis diezgan sen, vai Jūs to atceraties?
Jā, es kaut kur redzēju informāciju, ka TORO BRAVO ir spēlējuši šajā koncertā, tomēr tad es vēl grupā nespēlēju. Tas bija diezgan sen.
Vai visas jūsu dziesmas ir lietuviešu valodā?
Pamatā jā. Visu šo gadu laikā mums ir bijusi tikai viena cover dziesma, kas nav lietuviski.
Vai tas, ka dziedat lietuviski kaut kādā mērā ietekmē publikas attieksmi, kad spēlējat ārpus Lietuvas. Esmu papētījis – jūs diezgan daudz spēlējat arī ārpus dzimtenes.
Patiesībā tas ir diezgan jautri. Ir interesanti redzēt, piemēram, kā poļu vai krievu publika cenšas saprast, par ko mēs dziedam un vēl dziedāt līdzi. Un publika ārvalstīs patiešām dzied līdzi! Pa īstam dzied līdzi! Varbūt grūti saprast, ko tieši viņi dzied līdzi, tomēr ir pilnīgi saprotams, ka ārzemju publikai nav vienkārši dziedāt līdzi lietuviešu valodā.
Pirms vairākiem gadiem bija periods, kad TORO BRAVO salīdzinoši daudz koncertus spēlēja ārpus Lietuvas. Pamatā kaimiņvalstīs Polijā, Baltkrievijā, kā arī mums ir daudz draugu Spānijā, Itālijā. Un, koncertējot visās šajās valstīs, dziedot lietuviski, publika vienmēr dzied mums līdzi (saruna notiek angļu valodā un Mindaugas angliski lieto teicienu “sing along”).
TORO BRAVO Lietuvas pankroka scēnā ir bijuši ilgu laiku. Droši varētu uzskatīt, ka esat starp vecākajām Lietuvas panku grupām. Kā tu saredzi Lietuvas pankroka skatuvi tagad un, piemēram, pirms desmit gadiem?
Pirms TORO BRAVO Mindaugas ir spēlējis arī Latvijā savulaik diezgan plaši zināmajā lietuviešu grupā DR. GREEN.
Es domāju, ka agrāk pankroka scēna bija daudz aktīvāka. Tagad jaunajai paaudzei ir cita mūzika, viņus interesē citas lietas. Es redzu, ka notiek tās pašas lietas tikai citās skatuvēs. Tomēr arī pankiem kaut kas notiek. Es redzu, ka rodas jaunas grupas un spēlē, tomēr kopumā skatuve nav tik aktīva kāda tā bija agrāk. Ja skatās no citas puses - arī iepriekš tā pankroka scēna nebija tik aktīva, ja salīdzinātu ar 1977. gadu Apvienotajā Karalistē. Viss mainās. Mūzika un daudz citas lietas nāk un aiziet. Mainās pat veids, kā mēs klausāmies mūziku: kas atceras kasetes, kompaktdiskus. Viss mainās.
Pagājušajā gadā, sarunājoties ar britu pankroka grupu G.B.H., dzirdēju interesantu viedokli, ka, salīdzinot ar pankroka “vecajiem laikiem”, šobrīd ir daudz vienkāršāk organizēt koncertus, izziņot par tiem, sarunāt tūres. Komunikācijas līdzekļi visu šo procesu padara ievērojami vienkāršāku un ātrāku. Ko tu saki par to?
Jā, tas padara vienkāršāku koncertu organizēšanu vai dziesmu ierakstīšanu. Tomēr tas neko nemaina tajā, cik sarežģīti ir iesaistīt cilvēkus un panākt, ka viņi paceļ savas pakaļas un nāk uz koncertiem. Cilvēkiem ir tik daudz izvēļu, ir tik daudz jaunas mūzikas. Bet neapšaubāmi vieglāk ir izplatīt informāciju.
Un par interneta ietekmi var diskutēt arī dziļāk. Piemēram, ja tu organizē pasākumu un izziņo to Facebook, tad tieši Facebook izlemj, kas tavu ziņojumu (post) redzēs, cik plaši tas tiks izplatīts. TORO BRAVO es nodarbojos ar šīm lietām un esmu ievērojis, ka par jebkuru mūsu izziņoto pasākumu Facebook cilvēku skaits, kas ar to ir iepazinušies, ir vienāds. Kā tas var būt? Sanāk mums nav atļauts izziņot šo informāciju plašākai auditorijai, Facebook uzskata, ka tas ir pietiekami.
Tā kā ir lietas, kas mainās un ir lietas, kas nemainās vai pat paliek sliktākas.
Vai ir kāda nojausma, kas pankroka skatuvē notiek pārējās divās Baltijas Valstīs – Latvijā, Igaunijā?
Ne īpaši. Piemēram, šis gaidāmais koncerts Rīgā SID VICIOUS DAY ir pirmais TORO BRAVO koncerts Latvijā pēc liela pārtraukuma. Es nevaru atcerēties, kad iepriekšējo reizi mēs būtu spēlējuši Latvijā...
Kādreiz spēlēju citā grupā DR. GREEN, tad mēs uz Latviju braucām spēlēt diezgan daudz: Tabūns, koncerti Kuldīgā, Rīgā, Valmierā. Bija ļoti labi sakari. Mums bija koncerti Latvijā ik pēc pāris mēnešiem. Bet tagad ir citādi. Tāpēc īpaši gaidu konci Rīgā! Redzēsim, kā ies, ceru satikt vecos draugus!
