INTERVIJAS

Somijas "Teardown": Dzīvei ir tieši tik daudz jēgas cik paši tai piešķiram

Evita Hofmane 30.08.2013. 12:14
Piedāvājam interviju ar Somijas atmosfēriskā roka/metāla apvienību "Teardown", kas Baltijā viesosies oktobrī kopā ar Igaunijas "Emphasis"

Grupas sniegs divus koncertus - piektdien, 25. oktobrī Liepājā, klubā Fontaine Palace un, dienu vēlāk, Rīgā, klubā Music Factory A Nice Place, kur viņiem pievienosies arī Latvijas dark metal grupa Preternatural.

Šajā sarunā Teardown līderis Sami Ahamaoja vēsta par 24/7 dzīves režīmu mūzikas pasaulē, šogad izdoto debijas albumu „Inner Distortions,” vai mūsu fani ir labāki kā somu krastā, savas grupas nākotnes nodomiem, vai Somijā dzīvo polārlāči un vēl virkni citu, somiski – specifisku lietu.   

Tava grupa Teardown pastāv jau divpadsmit gadus un jūs darbojaties ar ievērības cienīgu neatlaidību. Kas uztur šo motivāciju dzīvu esam?

Sami Ahmaoja: Teardown mums ir kā dzīves veids. Ja pēkšņi šī nodarbe mums vairs nešķitīs saistoša, ar to viss beigsies vai arī mēs ņemsim pārtraukumu. Līdz šim tādas vajadzības nav bijis. Var teikt, ka savā ziņā esam kā ģimene, laika gaitā gluži kā saauguši kopā. Grupas sastāvs gadiem ejot ir mainījies, taču tas nenozīmē, ka kontakts būtu zudis. Visi bijušie Teardown dalībnieki vai sesiju mūziķi kā, piemēram, Āpeli, ir daļa no grupas un ļoti labi draugi. 

Motivācija nāk no mums pašiem un, protams, no faniem, kas mudina attīstīties arvien vairāk. Izsalkums nav remdināms. Ja pārstāj attīstīties, esi apmierināts un vienkārši stāvi uz vietas – tas ir beigu sākums.   

Kāds, kurš zināja ko runā, reiz teicis: „Zemākie un augstākie punkti ir paši svarīgākie. Viss, kas ir starp tiem, ir vienkārši pa vidu.” Ko Tu varētu pastāstīt par šiem zemākajiem un augstākajiem punktiem savas grupas pastāvēšanas laikā?

Sami: Es tam piekrītu. Tādu pašu efektu ir radījis arī mūsu albums „Inner Distortions”. Tāpēc esmu ļoti priecīgs par tām recenzijām, ko līdz šim esam saņēmuši. Es nedomāju, ka Teardown darbojas tāpēc, lai (iz)patiktu ikvienam. Tas nav mērķis kāpēc mēs radām mūziku. Mūsu „uguns” var nodedzināt jūsu māju vai padarīt to siltāku – tā ir jūsu pašu izvēle. 

Par zemākajiem un augstākajiem punktiem ir nedaudz grūti teikt, jo ceļš ir bijis ilgs un sliktākie brīži nav tie, ko cenšamies paturēt prātā. Taču, ja par to tā vai citādi vajag pastāstīt, tad man pašam zemākais punkts bija uzreiz pēc albuma izdošanas. Es biju tukšs un nesapratu kā lai rodu spēku uzsākt nākošo radošo projektu – darbu pie otrā albuma. Lai atgūtos bija nepieciešami pāris koncerti un daudzas stundas mājās, spēlējot ģitāru. Man sev pašam vajadzēja pierādīt, ka esmu spējīgs radīt kaut ko jaunu. No citiem mūziķiem esmu dzirdējis, ka atgūšanās no šāda veida „paģirām” mēdz ilgt gadiem, tāpēc uzskatu, ka esmu diezgan viegli ticis galā ar šo problēmu. Jāsaka, ka daudzējādā ziņā man palīdzēja arī mūsu bundzinieks Arto. Viņš pēkšņi no diezin kurienes smēlās pārsteidzošas ierosmes jaunām dziesmām un tas arī mani iedvesmoja.  

Runājot par daudzajiem lieliskajiem brīžiem Teardown darbošanās laikā, jāsaka, ka man pašam viens no tiem bija mūsu pirmais akustiskais koncerts klubā Respa (Hāpajarvi, Somijā).

Es biju patiešām sasodīti nervozs, vairāk kā pirms jebkura cita koncerta, taču tas izdevās pat perfektāks kā varēja gaidīt . Arī tūre pa Eiropu bija lieliska, mums bija iespēja spēlēt arī trakajās Baltijas valstīs, kur mūs uzņēma ļoti labi...un tas alus, ak, vai, it īpaši tas, ko dzērām Alaus Namai Viļņā...Vēl viens no mūsu labākajiem koncertiem bija Rockiklubi Valgā. Tā vieta bija satriecoša un cilvēki bija pozitīvā nozīmē patiesi traki! 

Saki man, vai kļūt par mūziķi zemē, kur teju katrs otrais darbojas vismaz pāris grupās, ir izaicinājums vai kaut kas tāds, kam jūs, somi, esat nolemti jau piedzimstot?

Sami: Laikam jau mēs, „Kalevalas cilvēki”, esam pārpilni lietu ko vēlamies pateikt, bet mums nav tik daudz veidu, lai to visu izpaustu. Tāpēc viens no tiem ir mūzika. Tu izpaud savu sakāmo, mokot ģitāru vai izkliedzot savu sāpi mikrofonā. Daudzi uzskata, ka somi ir drūmi un depresīvi, kas arī varētu būt tiesa, runājot par kādu daļu no mums. Pastāv arī  uzskats, ka pie mums dzīvo sasodīti polārlāči... Taču, klau, piemēram, bungošana nevar padarīt skumju! ... un, jā, starp citu, pie mums polārlāči nedzīvo.  

Tomēr jāsaka, ka kultūras fondi vai jebkuras citas organizācijas nesniedz nekādu atbalstu roka un metāla grupām. Pēc manām domām tādējādi izrādot absolūtu necieņu. Viņi, protams, it kā dod iespēju gūt finansējumu, piemēram, lai ierakstītu albumu, bet principā tās ir tukšas runas. Tā nauda gadu pēc gada tiek klasiskajai vai folkmūzikai un neviens pat nepaskaidro kāpēc tā arvien notiek.

Vienas un tās pašas grupas, kuras jau ir guvušas panākumus, noslauc visas publiskās balvas, kas tiek piešķirtas Somijā un to dziesmas skan radio stacijās, lai arī šeit ir teju bezgalīgi daudz mūzikas, ko varētu atskaņot. Un, atskaitot interneta vidi, pie mums nav nevienas raidstacijas, kas tiktu veltīta pamatā undergrounda mūzikai.

Tver mirkli, patlaban ir lieliska iespēja uzrunāt Latvijas auditoriju un pastāstīt arī par citām grupām, kurās Tu pats vai citi Teardown dalībnieki darbojas! 

Sami: Es spēlēju basģitāru grupā ar nosaukumu Lucidity un mēs šogad grasāmies ierakstīt pilnmetrāžas albumu. Mana kaislība uz basģitāru aizsākās jau tolaik, kad sāku spēlēt. Pirmā bija skatepunk grupa Barley dork’s barbeQ.  

Mums pat bija iespēja uzstāties leģendārajā klubā Lepakko Helsinkos pirms tas tika nolīdzināts līdz ar zemi. Es dziedu un spēlēju ģitāru arī grupā Malignus. Grupa ir diezgan veca, tā tika nodibināta 1995. gadā un joprojām savā ziņā turpina pastāvēt. 

Mūsu vokāliste Katja, sadarbojoties ar talantīgo ģitāristu Rippe, spēlē akustiskos koncertus projektā ar nosaukumu CatchRitch. Viņi galvenokārt izpilda citu grupu, kā, piemēram, Led Zeppelin dziesmu kaverversijas. Mūsu basģitārists Laine spēlē ģitāru grupā Hayleys Royal Whores. Viņi pirms pāris nedēļām atgriezās no Eiropas tūres. Arto spēlē bungas dažos death metāla projektos. Citas grupas un projekti arī palīdz mūsos uzturēt degsmi darboties. Ir forši laiku pa laikam kāpt uz skatuves dažādu grupu sastāvā.     

Tu esi grupas galvenais radošais virzītājspēks. Saki, kā Tu uztver kritiku, jeb, teiksim, idejas par to kā šim vai tam vajadzētu būt? Katra dziesma ir mazs mikrokosmoss un, ja esi tā radītājs, varbūt nav tik viegli ļaut kādam citam to kritizēt? 

Sami: Man patiesi sasodīti patīk kritika! Arī bekons man tīk. Ja neesi spējīgs sagremot kritiku, tad esi izvēlējies nepareizu nodarbošanos. Tāds ir mans uzskats. Es ar prieku uzklausu atsauksmes par mūsu mūziku un tekstiem. Man patiešām patīk redzēt kā fani vai arī ne-fani uztver mūsu mūziku. Mēs Teardown dziesmas radām kopā un tas nozīmē, ka dažkārt no grupas biedriem nākas dzirdēt arī kaut ko tādā stilā: „Vecīt, tas rifs ir kā sasodīta margrietiņa uz smaidoša locekļa galviņas, velns par stenderi, tas nekam neder, izdomā kaut ko tādu, kas liks cilvēkiem raudāt!” Kritika ir daļa no radošā procesa.  

Vai ar Tevi ir viegli sastrādāties? 

Sami: Vienkāršiem cilvēkiem iekšā nav ne mazākās kaislības, tā kā, iespējams, esmu nedaudz sarežģīta personība ar ko kopā darboties grupā - ja tas bija tas, ko tu vēlējies uzzināt. Taču vispār es neuzskatu sevi par sarežģītu personību, piemēram, ar mani ir viegli sarunāt aiziet iedzert alu, ja ir tāda vēlme. Protams, laiku pa laikam mēs mēģinājumos nedaudz pacīnāmies par šādām tādām detaļām, taču tas ir ceļš kā visiem sasniegt optimālo rezultātu. Teardown nav viena līdera pakļautībā, pie mums valda demokrātija.  

Šogad martā Teardown izdeva savu debijas albumu „Inner Distortions.” Noslēdzies  nopietns darba posms. Vai esat apmierināti ar sasniegto rezultātu?    

Sami: Mēs esam vairāk kā apmierināti un ļoti lepni par to kāds izdevies albums „Inner Distortions.” Taču visu laiku parādās arvien jaunas idejas par to kā varētu spēlēt šīs dziesmas. Tas ir nebeidzams process un jaunās idejas mēs īstenojam koncertos. 

Pirms sākām ierakstu sesiju, mums bija milzums materiāla, aptuveni 14 dziesmas, no kā izvēlēties. Vairākas episkas kompozīcijas nācās atstāt aiz borta tieši tāpēc, ka tās neiekļāvās tajā albuma koncepcijā, kādu tobrīd iztēlojāmies. Taču apsolu, ka tās jūs vēl dzirdēsiet! 

Pastāsti par „Inner Distortions” vizuālo noformējumu – kā tas tapa un kāda ir tā galvenā ideja? 

Sami: Es pavadīju mēnešiem ilgu laiku meklējot un skicējot idejas albuma vāka noformējumam. Tās bija īstas mocības. Grafiskais dizains ir mana pamatnodarbošanās, bet ja kaut kas jārada paša vajadzībām, tas nāk ļoti grūti. Es veltīju diezgan daudz naudas un laika, lai tikai dabūtu materiālu ar ko tālāk strādāt. Taču tagad esmu lepns par sasniegto rezultātu! Katram attēlam ir savs stāsts un albuma vāciņš uzskatāmi reprezentē visu dziesmu idejisko jēgu, kas arī bija mans mērķis. 

Attēli vizuāli parāda to, kā es redzu mūsu dziesmas. Taču es pārliecinājos, ka pastāv   iespēja interpretēt. Interpretācija ir vienīgais, kam patiesi ir nozīme un tā ir vienīgā lieta, kas man šķiet patiesi interesanta. Es nevēlos un arī nevaru ielikt šos vārdus kāda mutē, varu vienīgi uzzīmēt vai uzrakstīt tos un vērot kā cilvēki reaģēs. 

Kā rodas Teardown dziesmu teksti? Tie šķiet tumši, dziļi un personiski.  

Sami: Dziesmu teksti parasti top tā: es radu galveno ideju, pierakstu to un tad Katja un Pipsa pielāgo to, lai derētu dziesmai. Par dziesmu liriku personīgajiem aspektiem es sīkāk nevēlos izteikties. Tie ir starp realitāti un izdomu, kopā radot stāstu, taču to nevaru pastāstīt tikai no sava viedokļa. Tekstos ir pateikts viss un tāpēc mēs pret to radīšanu izturamies ļoti nopietni. Bez tiem dziesmas ir kā tukša čaula. Man nav nekas iebilstams, ja klausītājs ar šo tekstu starpniecību nonāk uz viena viļņa ar mani vai arī tos ienīst. Tā ir mūsu izpausmes forma, ko radījušas dzīves situācijas un to redzējums.   

Vai ir kāda dziesma par kuras radīšanu esi īpaši lepns?

Sami: Mana mīļākā dziesma ir Horns.

Tās tēmā un atmosfērā man izdevās iekļaut dažus no saviem vecajiem black metāla rifiem. Tas ir interesanti, ka katram no grupas dalībniekiem ir savas mīļākās dziesmas. Arī klausītāji un recenzenti kā labāko veikumu min dažādas dziesmas.   

Vai esi kādreiz domājis par to, ka rakstīšana ir kā sava veida terapijas veids? Varbūt Tu raksti arī kaut ko citu – stāstus vai dzeju?  

Sami: Var teikt, ka rakstīšana darbojas kā sava veida terapija. Taču es personīgi domāju, ka terapija kā tāda ir muļķības, jo katrs var atrisināt savas problēmas, ja vien to patiesi vēlās. 

Jau sesto gadu pamazām top mana dzejoļu grāmata. Laiku pa laikam es to pāršķirstu, pievienoju jaunus, vēl labākus dzejoļus un veicu korekcijas ilustrācijās. Varbūt kādudien es šo grāmatu izdošu un, ja tas notiks, es pievienošu arī CD ar muzikālo pavadījumu. 

Palasīju jūsu dziesmu tekstus un atsevišķas rindas man kaut kā īpaši aizķērās prātā, tāpēc es vēlētos dzirdēt Tavas refleksijas par tām. „Glass Idol” - „...instrument of untuned hopes.” 

Tā sauktais instruments šajā stāstā ir persona, elks, kurš cenšas būt pārāks par citiem cilvēkiem, pasludināt viņiem savus likumus un mācīt dzīvot. Īstenībā šī persona ir vēl vājāka kā citi un pat pie mazākā satricinājuma ļoti viegli salūst. 

„Fire in Her Eyes” - „I cannot fix my life so it will burn if I can decide...” Dažreiz tas ir pavisam mazs lēmums, kā rezultātā izmainās visa dzīve. Saki, kas ir pats nozīmīgākais lēmums ko esi pieņēmis savā dzīvē?

Tas ir brīdis, kad saproti, ka nav iespējams tikt galā vai aizbēgt no dažām lietām, tāpēc vienīgais, ko vari darīt, ir nodedzināt visus tiltus un mēģināt sākt no gala.  

„Cold Rooms” - “I look to my past and understand that I will make the same mistake again...”

Cilvēks, par kuru ir stāsts šajā dziesmā, vēlas atgūties, bet ir pārāk vājš un ienīst to, ka dzīvo šajā apburtajā lokā. „Cold Rooms” vēsta par mums visiem tajos brīžos, kad jūtamies absolūti izvesti no pacietības un esam gatavi ietērpties trako kreklā.     

Kāds ir Tavs viedoklis par mūzikas pirātismu? Jūsu albums ir pieejams lejupielādei bez maksas.   

Sami: Pirātismu nav iespējams apturēt un nav arī vajadzības to darīt. No vienas puses - tā ir laba iespēja popularizēt savas grupas mūziku. Man labpatīk domāt, ka joprojām ir ļoti daudz cilvēku, kuriem patīk rokās turēt īstu albumu. Redzēt to tādu kā grupa to radījusi un izdevusi. Mūsu albums „Inner Distortions” bija oficiālajās Somijas albumu tabulās, par ko es biju ļoti priecīgs un pārsteigts un to nevar sasniegt caur torentiem vai tmldz. Pirātisms pastāv un nekad nebeigsies, tā kā nav pat jēgas par to iespringt

Kā tikt vaļā no sērīgas omas? Tavas muzikālās rekomendācijas? 

Sami: Piemēram, grupas Puhelinkoppi dziesma “Aurinko vitun lasit” ( Tulk: “Sasodītās saules brilles”) man rada labu garastāvokli.


Trīs svarīgākās lietas, ko mums vajadzētu zināt par Somiju?

Sami: Alkohols ir dārgs, vasara ir īsa un jūs variet izmantot vārdu „perkele” jebkurā dzīves situācijā.  

Ko somi domā par igauņiem un latviešiem? 

Sami: Pirms dažiem gadiem mēs bijām minitūrē Igaunijā kopā ar grupu Soulfallen un pagājušajā gadā tur pavadījām nedēļas nogali kopā ar draugiem. Igaunija un igauņi ir absolūti lieliski, to pašu varu teikt arī par Latviju. Manuprāt, tur fani ir daudz atsaucīgāki kā Somijā. Jāsaka, ka jūs arīdzan esat laba kompānija ar ko kopā pacelt kādu glāzi. Es tiešām labprāt vēlētos biežāk pabūt abās šajās valstīs.   

Tas nav noslēpums, ka somiem patīk iedzert. Jāatzīst, ka mums tas arī šad un tad itin labi tīk. Kas ir muļķīgākā lieta, ko esi izdarījis esot zem grādiem? Un varbūt alkohola iespaidā citkārt izdodas paveikt arī kaut ko prātīgu?    

Sami: Policija var mani arestēt un ielikt cietumā, ja godīgi atbildēšu uz šo jautājumu. Tā kā šo atbildi labāk paturēšu pie sevis. Latvieši ir mums diezgan radniecīgi iedzeršanas jomā un es varu derēt, ka mēs labi kopā pavadīsim laiku, kad oktobrī būsim pie jums.

Mēģinājumos mēs dažkārt iedzeram kādu aliņu radošuma veicināšanai un bieži vien arī top kaut kas jauns.       

Ļaunākās paģiras/labākās zāles?

Sami: Šķiet, ka bekons un alus parasti palīdz. Nav tādu ļaunāko paģiru, ir tikai pašas interesantākās. 2010. gada koncerti Igaunijā bija jautri, tūres laikā bija arī mana dzimšanas diena. Sasodīti labs ēdiens un pēc tam pārāk daudz Viru Valge (piebilde: igauņu šņabis). Es pamodos, kad ballīte bija galā un visi pārējie bija atplīsuši visapkārt bāram tajā klubā kur tonakt spēlējām. Manu ķermeni klāja patiesi talantīgi uzzīmētas pentagrammas.  

Tu jau minēji, ka pirms pāris gadiem spēlējāt Latvijā. Kāds iespaids Tev radās par mūsu zemi?  

Sami: Latvijā bijām 2010. gadā Eiropas tūres laikā. Rīgā, klubā Depo, bija ļoti labs koncerts. Tagad atceroties, prātā nāk arī džeks, kurš strādāja tās viesnīcas reģistratūrā, kas atradās pretī klubam. Viņam bija lieliska izpratne par to, kādas t.s uzturvielas mums nepieciešamas. Un, ak, jā, mums bija patiesi forša ballīte. Es gribētu vienkārši aizbraukt uz Latviju pavadīt vasaras brīvdienas. Cilvēki bija laipni un ar viņiem bija viegli komunicēt, kas ir diezgan reti sastopama lieta te, Somijā. Atceros arī to jūsu dzērienu, ko sauc Melnais Balzams, tā bija patiesi brīnumaina mikstūra.    

Oktobrī Teardown Latvijā viesosies kopā ar Igaunijas grupu Emphasis. Ko Tu gaidi no šīs sadarbības?  

Sami: Esmu pārliecināts, ka mums būs labi koncerti un, kā esmu dzirdējis, arī grupa Emphasis ir traki tusētāji, tā kā tūre būs jautra. Protams, galvenais ir uzstāšanās un tikai pēc tam nāk pārējās aktivitātes. Es tiešām ar nepacietību gaidu brīdi, lai dotos ceļā un spēlētu kopā ar lieliskajām grupām, ko satiksim. 

Varbūt ir kāds jautājums ko vēlies uzdot grupām ar ko kopā spēlēsiet?

Sami: Kā jūs reaģētu, ja uz skatuves jūsu uzstāšanās laikā pēkšņi parādītos kails puisis? 

Vai Teardown gatavo kaut ko īpašu šiem koncertiem Rīgā un Liepājā?

Sami: Tad jau tas vairs nebūs īpašs, ja par to pastāstīšu tagad. Nāciet uz koncertiem un tad dzirdēsiet! Dažreiz mums patīk programmā iekļaut citu grupu dziesmu kaverversijas, ko citādi parasti nedzirdēsiet. Redzēsim, varbūt mēs spēlēsim arī kādu jaunu dziesmu, kas tapusi šajā laikā pēc „Inner Distortions” iznākšanas. 

Ir tāds teiciens, ka visi lielie pasaules notikumi vispirms rodas kā ideja kāda cilvēka galvā. Kādi ir jūsu perspektīvie nākotnes plāni? Tu teici, ka esat uzsākuši rakstīt jaunas dziesmas otrajam albumam? 

Sami: Jā, mēs rakstam dziesmas otrajam albumam, bet pagaidām nezinu, kad dosimies studijā. Mums nav līguma ar ierakstu kompāniju, tā kā esam atvērti arī šiem piedāvājumiem. Taču, lai kā tur būtu ar ierakstu kompāniju, jaunais albums tiks izdots. Tas ir pavisam noteikti. Mums ir daudz dažādu ideju un plānu, kā, piemēram, 2014. gadā doties tūrē pa Eiropu un varbūt arī uzņemt video klipu kādai no dziesmām.  

Mūsu sarunas noslēgumā tradicionālais jautājums, ko uzdodu visām grupām - kāda ir galvenā atziņa, ko esi guvis par dzīvi un mūziku kā divām nedalāmām lietām ?     

Sami: Skaidrs, ka grupa un ar to saistītā dzīve ir kaut kas no kā tik viegli nevar tikt vaļā - tu dzīvo un elpo mūziku 24/7. Un kāpēc gan tas arī būtu vajadzīgs? Dzīve kļūst  interesantāka, gūsti pieredzi, kuras nav parastai, strādājošai  darba skudrai. Paveras iespēja satikt lieliskus cilvēkus, kuriem ir līdzīgas intereses. Tiesa, tieši fakts, ka mūzika un dzīve ir tik nedalāmas, ne vienmēr ir vienkāršs, taču jebkurā gadījumā tas ir visu pūliņu vērts!         

Paldies Tev!

Sami: Paldies Tev, šī bija jauka saruna! Atcerieties ielūkoties mūsu jaunajā mājas lapā un iegādāties albumu un t-kreklu. Kopā ar tiem bez maksas saņemsiet Teardown A2 formāta plakātu un promo materiālu. Tiekamies koncertos! Kippis!  

Vietnes tuvākai iepazīšanai un citiem izrietošiem procesiem:

www.teardownband.com

Lasi vēl

Komentāri

Forša intervija,paldies!
White Trash 01.09.2013. 00:46
Vienbrīd bij sācis likties, ka intervijas kā publicistikas žanrs sāk izmirt līdz ar drukāto presi. Bet - nē, tomēr ne visi vēl raksta "Kas Jauns" stilā, Bravo - ļoti kvalitatīva intervija, izlasīju ar milzu interesi, lai gan grupa spēlē mūziku, gar kuru man nav nekādas daļas.
P.S. Ja kādreiz izdomāšu mainīt vārdu, tad tagad zinu, kas man būs rakstīts pasē. Pipsa - krietns somu personvārds! :D

Izsaki savu viedokli

Alternative.lv neuzņemas atbildību par komentāru saturu, kā arī aicina ievērot vispārējas ētikas normas un LR likumdošanu. Portāla pārstāvji patur tiesības dzēst neatbilstošus komentārus, kā arī uzsver, ka neskaidrību gadījumā administratoriem vienmēr taisnība.

JAUNUMI

PASĀKUMI

29.aug
ceturtdiena

The Ocean (DE), Eyrth (LV)

Melnā Piektdiena, Brīvības gatve 193c, Rīga
Biļetes: ticketshop.lv
30.aug
piektdiena

Grupas Apēdājs koncerts

Leningrad, Kr. Valdemāra iela 4
30.aug
piektdiena
6.sep
piektdiena

Vader // Hate // Thy Disease

Republika, Pils iela 14, Riga, Latvia LV-1050
Biļetes: ticketshop.lv
6.sep
piektdiena

Vennaskond (EE), Plenērs (LV), Abraham Kenny (AT,EE,LV)

Melno Cepurīšu Balerija, Raiņa iela 28, Jelgava
Biļetes: ticketshop.lv

FORUMS