Nospied „Play” un iepazīsties!
Iepazīstiniet nedaudz ar sevi – kā radās „North Bend” ?
Valters Kazulis: NB sāka veidoties labu laiku atpakaļ – varētu teikt, ceļš uz NB sākās, kad 2006. gada pavasarī beidza funkcionēt „Letarģija’’, kurā ar Krišjāni kopā spēlējām kopš 2002. gada.
Krišjānis Kupcāns: ...”Letarģija”. “Asaru Lāsts”, “Brutal Enlightment” – ar katru no bijušajiem nosaukumiem sanācis tikai nedaudz atrādīties citiem – vairāk vai mazāk darbība norisinājās savējo lokā, tajā pašā Asaru garāžā un tas jau tad likās daudz.
Andris Apīnis: Abus pārējos pazīstu diezgan ilgi, tomēr jau no pašiem pirmssākumiem man bija savi muzikālie projekti. Priekam un pieredzei šad tad kopā improvizējām, bet nekad īpaši neaizrāvos ar kopīgu plānu veidošanu, jo ne īsti tam redzēju laiku, ne skaidrību, kādā virzienā tur viss varētu bīdīties. Tā vairākus gadus piestaigāju pie viņiem uz garāžu, līdz kaut kā apjautām, ka mums, katram citādā veidā, savstarpēji domas par mūziku sakrīt. Cieņa un patika pret prog, stoner un psychedelic mūs apvienoja.
Kādi ir jūsu pienākumi grupā?
VK: Strinkšķinu ģitāru... ārkārtīgi smuki.
KK: Bungas. Vispār, kopā ar Valteru jau aptuveni jau 12 gadus spēlējam.
AA: Es basģitāru, bet vēl labprāt informēju par mūsu eksistenci. Ja par skaņdarbu radīšanu un idejām, tad laikam pagaidām visvairāk materiāla mums nācis no Valtera. Bet tāpat tajā idejā vēl pietiek vietas katra sajūtām. Tas paliek par kaut ko visiem reizē ķeroties pie instrumentiem. Partijas cits citam neraujamies izdomāt.
Kā izveidojies grupas nosaukums?
VK: Nosaukums tika kādu brīdi meklēts. Mums pievienojās Andris, un man liekas, ka Andrim, un, varbūt pat arī man, sāka parādīties iebildumi pret mūsu iepriekšējo nosaukumu - „Brutal Enlighenment”.
AA. Man varbūt tāds likās nedaudz pārāk nopietns, lai būtu nopietns. Tāpat kā grupu logotipi, kas atgādina krūmājus.
KK. Kaut kā man gan, personīgi, neprasījās nosaukuma maiņa, bet es varbūt neesmu tas fiziski stiprākais cilvēks grupā, tāpēc nācās ar to samierināties...
AA. Krišjānis mums ir tas klasisko r'n'r vērtību pieskatītājs. Tas ir ļoti labi, jo neaizvelk mūs pārāk tālu eksperimentu muklājā. Bet viegli viņam te nav.
VK. Bet par „North Bend”... ASV, netālu no Sietlas, ir tāda maza pilsētiņa. Ievērīgumu un noskaņu tā daļēji ieguvusi ar to, ka tur uzņemtas “Twin Peaks” sērijas. Arī tur var daļu ietekmes meklēt. Šķiet, ka gribējām nosaukumu brīvākai interpretācijai un vienreiz pēc mēģinājuma atcerējos par North Band.
AA. Patiesībā North Bend, ja neņem vērā vēl kādu apģērbu fabriku un šo pilsētu - neko vairāk neapzīmē. Šāds vārdu salikums labi raksturo mūsu mūzikā ieliktās sajūtas.
Kā jūs raksturotu savu mūziku, ja tā jāieliek kaut kādos rāmjos, un kādas ir jūsu muzikālās ietekmes.
AA. Mīļas melodijas par dabā sastopamo neregularitāti un asimetriju. Un ballītes ar pārsteigumiem.
KK. Es esmu progresīvā metāla fans. Man tīk ‘’Dream Theater’’, „Slayer”, „Metallica”. Pašos pirmssākumos mēs abi ar Valteru bijām uz „Metallica” viļņa. Nu bet - pēdējā laikā vislielākā ietekme ir „Mastodon”.
VK. Jā, ilgu laiku man ļoti patika „Metallica” - daudz rifu... un likās, ka Metallica būs vienmēr. Tomēr viss mainās. Metallica vietā tagad ir Melvins, kas arī sākas ar m burtu. Un tajā pašā 2006.gadā manu uztveri par metālu krietni mainīja „Mastodon”. Jau sen ārkārtīgi mīļa grupa ir „Kyuss” - atceros, ka šos pirmo reizi dzirdēju, tas bija kas pilnīgi atšķirīgs no visa pārējā zāģa, ko tajos laikos klausījos. Bija pat bail. Protams, nevar nepieminēt kaut vai to pašu „Nirvana”, kuru pēdējā laikā iznāk klausīties ļoti reti. Tagad klausos dažādu mūziku, nav kā tīņa vecumā, kad tikai smagucis ar ģitārām un viss pārējais ir tabu.
AA. Vēlmē spēlēt, mani skolas laikā ierāva Valmieras “Non Skid” kasetīte, vēlāk vienubrīd man bija vēlme spēlēt ska un reggae. Vispār tie meklējumi savulaik bijuši diezgan gari un sarežģīti, ko īsti un ar ko spēlēt. Tā nu sanāca , ka nedaudz biju apguvis diezgan daudz stilu spēles manieru bet līdz galam nevienu. Bet reiz, pēc kaut kāda pirmā “Jairus” koncerta LV, uzsēdos uz haosa un ambientas ekspresijas mūzikā, tā aptuveni šajā virzienā ir vilkts. Bet ir diezgan bez rāmjiem man tas. “Cinematic Orchestra”, “Jairus”, “Shora”, “Joy Division” ir pirmās grupas kuras ienāk prātā un griežoties pa riņķi tā arī nav spējuši iznīcināt patiku. Tagad, pēdējo laiku visilgāk joprojām regulāra klausāmviela ir “Grails”. Arī “Kyuss” - vairāk tieši caur Valteru, pa īstam tika atklāts.
Kuras no vietējām apvienībām ir vērts pieminēt?
VK. „North Bend”!
AA. Tas jā... Es ļoti sen novērtēju ko dara „Soundarcade”. Man patīk kā viņiem sanāk sevi neatražot albumos. “Pienvedēja Piedzīvojumi” - viena no labākajām koncertgrupām mums te. Vēl - patīkams pārsteigums bija dzirdēt jaunu kolektīvu no Valmieras - “Nuvo”.
VK. Agrāk patika „Skyforger”. Joprojām „Marry Jane”, „Inokentijs Mārpls”, protams, Tesa.
KK. Nezinu. Pēdējā laika lielākais atklājums man ir „Komjaunatne”. Ā! Man viens čoms spēlē „Oranžajās Brīvdienās” un tā arī ir nesūdīga metāla un ska grupa.
Ja jums būtu jāizvēlas kāda dziesma ko kaverēt, kura tā būtu un kāpēc?
AA. Mums viens jau ir – tas ir „Kyuss – Molten Universe”. Tur nav vokāls, un varbūt tieši tāpēc šī dziesma. Bet nē, nē - pielīmējās mums viņa vienkārši...
Nesen palaidāt tautās savu pirmo ierakstu. Kā jums veicās ar šo procesu un vai esat apmierināti ar rezultātu.?
AA. Tās pāris nedēļas nogales, ko man, piebeidzot garo ieraksta procesu, ar basu, vajadzēja pavadīt Valmieras “HoDiLa” (pārējie džeki jau ierakstu bija iesākuši stipri sen) kaut kā neticami sabalansējās ideālā līdzsvarā starp radošu atkopšanos no Rīgas kantoru dzīves, un tas tajā pašā laikā bija ļoti produktīvi. Vēl bija pirmā ļoti jau novēlotā pavasara saule tad parādījusies. Ā - kā viena no ietekmēm un uzticama klausāmviela mums pēdējā laikā ir igauņu prog / jazz grupa “Phlox”, kuru palaimējās redzēt mazā mājīgā koncī Valmieras “Kafe Rīga”, vienā no ieraksta nedēļas nogalēm.
VK. Jā, ieraksts kādā ziņā nāca tā - viens solis uz priekšu un divi atpakaļ. Savādāk, šķiet, nebija iespējams. Kopā ar Tomu (iepriekšējais bassģitārists) ierakstu sākām pirms gada – augusta vidū. Viena nedēļas nogale un daudz iespaidu, kurus apdomāt. Rudenī uzzvanīja Ģirts un prasīja, ko darīsim... Toms gatavojās doties uz Portugāli un nedaudz vēlāk arī Krišjānis devās īslaicīgā trimdā uz Norvēģiju. Tomēr bungas bija ierakstītas un es varēju, lēnā garā filozofējot, ierakstīt ģitāru. Drīz no Toma saņēmu ziņas, ka viņam basu ierakstīt neizdosies un ar Toma svētību mums radās iespēja saukt palīgā Andri.
AA. Nu jā – tur arī sanāca tas refresh moments un “North Bend” sākums, iespējams, meklējams ir tieši studijā.
KK. Pusi no paveiktā ierakstījām gada laikā, otra puse no darba, laikam, sanāca 2 nedēļās. Tagad gan noteikti vairāk būtu jāorientējas uz garlaicīgu darbu mēģu telpā, nevis pārsteigumiem pilnu procesu studijā.
Vai esat plānojuši ierakstu izdot fiziskā formātā?
AA. Nu šo – varbūt tikai tik cik kaut kādā DIY līmenī. Ja kāds ļoti gribēs – jā - ieriposim CD un salīmēsim kartona vākus, uzzīmēsim grāmatiņu.
VK. Negribu piesārņot vidi.
AA. Bet nu patiesībā jau mums domas pie kaut kā cita, nākamā ir.
KK. Mēs mierīgi vēl varam spēlēt koncertus un tad jau redzēs.
Kad varam sagaidīt North Bend uz skatuves?
VK. Pagaidām tikai ar diviem esam tikuši galā. Paldies Veto Vietai un Jelgavas MCB par uzņemšanu.
AA. Vasarā vispār ar koncertiem četrās sienās ir kā ir, bet līdz festivāliem mēs šogad vēl neaizsniedzāmies.
KK. Bet rudenī noteikti kaut kur tiksimies.
VK. Jā, un pēc tā ieraksta piebeigšanas Krišjānim notika ugunsnelaime ar garāžu, kas bija visas muzicēšanas sākums, balsts un vēl nez kas Asaros, un arī viņa galdiencība. Tāpēc pēc 23. augusta koncerta uz brīdi darbošanos nāksies iepauzēt - jāsakārto savu apkārtējo vidi, lai varam tālāk darboties.
AA. Varbūt ir vērts zināt, ka Krišjānis pats taisa bungas.
KK. Jā, man sanāca apvienot divas lietas, ko daru dzīvē – esmu galdnieks un spēlēju bungas. Uztaisīju sev bungu komplektu, kuru var vērtēt mūsu ierakstā!
Jūsu pieredze ierakstā ir jūtama – Kādās grupās jūs esat darbojušies pirms tam?
VK. Es ilgstoši un ar ilgstošām pauzēm spēlēju kopā ar Krišjāni. Sākumā mums bija grupa „Letarģija” no 2002. līdz 2006. gadam. Vēl spēlēju internacionālajā B A R – arī ar ilgstošām pauzēm darbībā.
KK. Kad 2006. gada beigās Valters aizbrauca uz Angliju studēt, es domāju, ka man jāturpina spēlēt bungas un atradu grupu, kā „Toms Londons”, nu kaut kur gadu pēc tam, kad Valters aizbrauca uz Angliju. Grupa ir ar klasiska progresīvā roka iezīmēm, ietekmes no “Rush”. Nospēlēju tur savu laiku un spēlēju vel šodien.
AA. No pašiem pirmssākumiem spēlēju kopā ar Valmieriešiem „Parára”. Tieši pirms gada, kad bija jāsāk darbu pie pirmā albūma nolēmām, ka mūsu ceļi šķirās. Jo albumam bija jāizdodas, bet man tieši tajā laikā bija jānokārto daudz personisku lietu un es jau kādu laiku nevarēju būt tajā visā iekšā tik ļoti cik nepieciešams. Katrā ziņā – lēmums par albuma taisīšanu tieši tad ir bijis pareizs, jo tas ir pilns ar nepārturētām idejām un enerģiju. Pa vidu visam bija mēģinājums radīt psihedēlisku indie-rock ar kolektīvu “Kaila Patiesība”. Sanāca vairāk pa mēģu telpu un Bildēm nodzīvoties, un tad tas izbeidzās, par dažu labu materiālu ir nedaudz žēl, ka nesanāca piefiksēt. Vēl, pagaidām divatā, ar grupas “Nohow” ģitāristu Armandu, spēlējam projektā “Kontūra”. Akustiski, grandžīgi un kad viņš ir Latvijā.
Kas ir jūsu varonis? Brīva interpretācija, sākot no Latvijas lepnuma, līdz Supermenam?
VK. Mans varonis ir Krišjānis!
KK. Nu varētu būt Lāčplēsis… Ne kā alus, bet nu…
AA. Radio pirāti tie varētu būt. Tur sākās visu to pirmo kreiso soļu mūzikas žanros popularizēšana un iedzīvināšana.
Paldies par sarunu. Varbūt ir kaut kas ko vēlaties pateikt Alternative.lv lasītājiem?
AA. Prieks, ja mūsu radītās sajūtas iegulst prātos un, vienmēr, kad tiekamies - kaut vai ierastajās vietās, bet citādāki atkal.
Ja esi no jaunas vai arī ne tik jaunas grupas un gribi tapt pamanīts - raksti uz alt [at] alternative.lv ar norādi "Spotlight".
