ALBUMU APSKATI

Refused - Freedom

Jānis Andersons
JĀNIS ANDERSONS 18.08.2015. 15:52
“They told me that the classics never go out of style, but they do, they do. Somehow baby, I never thought that we do too." Tā iesākās Refused klasiskais 1998. gada albums The Shape of Punk to Come. Nepilnus divus gadu desmitus vēlāk, Refused gribēja pierādīt, ka viņi vēl joprojām nav zaudējuši savu stāju. Bet vai tā ir?

Ir ļoti maz cilvēku, kas nezinātu, kas ir Refused. No grupas, kas spēlēja koncertus nelielos pagrabos, līdz megaspēkam, kas ietekmējis neskaitāmas mūsdienu grupas, bija nepieciešami tikai divi soļi. Ierakstīt albumu, kas ir tik spēcīgs un savam laikam neraksturīgs, ka to sāk saprast un novērtēt tikai pēc gadiem un, kā pienācīgiem māksliniekiem pieklājas, sadegt pašu iekurinātā ugunī, pazūdot uz visiem laikiem.

Laikam ejot, Refused jau bija kļuvuši par leģendām un, kad 2012. gadā grupa atgriezās pie saviem ieročiem pret kapitālismu, lai cik tas ironiski nebūtu, tas vairs nebija necilos ierakumos, bet gan uz lielākajām skatuvēm pasaulē, spēlējot neskaitāmu cilvēku priekšā.

Labi, pieņemsim. Lai cik ļoti negribētos sev galvā sagraut idealizēto tēlu par Refused, kuru pēdējo koncertu pārtrauca policija nelielā ASV pagrabā, bija jāatzīst, ka labāk lai koncerti ir lieli, nevis nav nemaz.

Šī gada aprīlī, izdzirdot pirmo jauno Refused dziesmu “Elektra”, mani pārņēma pārsvarā negatīvas sajūtas un daudz jautājumu, galvenais no tiem – kāpēc? Kāpēc riskēt izbojāt tik svarīgu alternatīvās mūzikas mantojumu? Pietam, dziesma tiešām nebija nekas unikāls.

Pēc laiciņa samierinoties, ka tas tomēr notiks, Refused ceturtais albums ir neizbēgams, sākās gaidīšanas svētki. Kāds tas būs? Vai tas pārspēs savu priekšteci? Diez vai… Cerams, ka tas vismaz turēs tam līdzi…

Kā otrais singls no gaidāmā albuma parādījās “Françafrique”. Skaņa nepavisam nav tāda, kā to gribētos. No agresijas un protesta pāri ir palikušas tikai drupas, uz kurām ir būvēta daudz roķīgāka skaņa, atstājot Hard-core elementus tur, kur tiem acīmredzot ir vieta – pagrīdē. Rezultātā, dziesma patiešām nav slikta, pēc pāris klausīšanās reizēm tu sevi pieķer smuki dziedot līdzi. Vienīgā problēma ir tāda, ka tu dziedi līdzi pamatskolas līmeņa cienīgus tekstus. “Murder, murder, murder, murder, murder, murder - Kill, kill, kill!!!” – tiešam? Lai vai kā, man patīk. Singliem jau laikam ir jābūt tādiem, kas ātri pielīp un, ko tur daudz liegties, palīdz pelnīt naudu.

Trešais singls – “Dawkins Christ”, lai gan atsita mutē ļoti lielu The Shape of Punk to Come piegaršu, atgrieza nelielas cerības, ka albums varētu tomēr būt Refused albums. Nedaudz agresīvāks un skanējuma ziņā tāds, kādam tam manuprāt vajadzētu būt, “Dawkins Christ” beidzot mani iedrošināja gaidīt albuma iznākšanu.

Ceturtais studijas albums ar nosaukumu “Freedom”, iznāca 2015. gada 29. jūnijā, sastāvot no desmit dziesmām, kas skan aptuveni 43 minūtes. Trīs no desmit dziesmām jau bija dzirdētas. Pārējās septiņas, godīgi sakot, nekādus pārsteigumus vairs neradīja.

Atstrādāta tehnika un virknējumi, progresijas. Šur tur pa kādam elektronikas elementam. Kopējā sajūta tāda, ka tikpat labi albums varētu būt vienkārši sava priekšteča b-side apkopojums, tikai ar sliktāku producēšanu un miksu, jo ekvivalentās vietās A Chimerical Bombination in 12 Bursts, tiešām bija kā sprādzieni, kamēr šeit skaņas siena ir jūtami mazāka.

"Fuck what people expect of us.” Ir grupas attieksme, izdodot šo ierakstu. Mana attieksme ir sekojoša – ja Freedom būtu izdots daudz, daudz ātrāk, tas būtu spēcīgs albums. Tagad tas vienkārši mētāsies kaut kur pleilistē un shuffle opcijā atskaņojoties, iespējams, netiks pārslēgts.

Dziesmu saraksts:
1. "Elektra"
2. "Old Friends / New War"
3. "Dawkins Christ"
4. "Françafrique"
5. "Thought Is Blood"
6. "War on the Palaces"
7. "Destroy the Man"
8. "366"
9. "Servants of Death"
10. "Useless Europeans"

Ieraksts pieejams CD, Vinila un protams digitālajos formātos.

Lasi vēl

Komentāri

Labs apraksts. Man arī tas ''klasiskais'' albums patika. Jaunākais albums - nav vairs tas.
Tieši par tavu domu "ja Freedom būtu izdots daudz, daudz ātrāk, tas būtu spēcīgs albums" pēdējā laikā ļoti daudz nākas prātot. Kā būtu, ja vienalga kuras grupas albumu neapskatītu kaut kādā vēstures un iepriekšējo darbu kontekstā, bet vienkārši pēc tā izpildījuma. Ir ļoti daudz albumu, kas ir pievīluši iepriekšējos, lai gan saturiski varētu būt pat spēcīgi. Vēstures lāsts, tā sakot.
Katamarāns 19.08.2015. 16:55
Tā gan ir Ģirt, bet diemžēl atmiņas un tam līdzi nākošās sajūtas paliek mūžīgi. Gribētos daudz kam ar slēdzīti vienkārši izslēgt iepriekšējo pieredzi, bet vai tad mēs būtu priecīgāki? Objektīvāki? Iespējams.

Izsaki savu viedokli

Alternative.lv neuzņemas atbildību par komentāru saturu, kā arī aicina ievērot vispārējas ētikas normas un LR likumdošanu. Portāla pārstāvji patur tiesības dzēst neatbilstošus komentārus, kā arī uzsver, ka neskaidrību gadījumā administratoriem vienmēr taisnība.

JAUNUMI

PASĀKUMI

22.mai
trešdiena

20 minūtes slavas

Depo, Vaļņu iela 32, Rīga
22.mai
trešdiena

Inokentijs Mārpls

NOASS, AB dambis 2, Rīga
24.mai
piektdiena

Sound Religion

Ansamblis, Robežu iela 38 Riga, Latvia
24.mai
piektdiena

Rattus [FIN] + Hot Kommunist [EST]

Depo, Vaļņu iela 32, Rīga
24.mai
piektdiena

SPIRAL SKIES (psychedelic rock/doom, Zviedrija)

Melno Cepurīšu Balerija, Raiņa iela 28, Jelgava

FORUMS