Laika gaitā metal mūzikas vārds ir izskanējis ārpus mūzikas rāmjiem ar nebeidzamiem protestiem pie grupu koncertiem, tiesas prāvām pret atsevišķām grupām (Judas priest, Ozzy Osbourne, Marilyn Manson u.c., kuras tika vainotas pie slepkavībām vai pašnāvībām) un vienkārši apgalvojumiem par metal mūzikas negatīvo ietekmi uz sabiedrību.
Sākotnēji grupas izpelnījās sliktu slavu tieši savu dziesmu un to izpildījuma dēļ. Šo sabiedrības šoku var saprast, ja paskatās uz to, ka Village People ar dziesmu YMCA nāca klajā 1968. gadā un gadu pēc tam Black Sabbath izdeva dziesmu „N.I.B.”, kurā pilnīgi atklāti tika pieminēts Lucifers. Tas bija milzīgs lēciens prom no populārās mūzikas gan vārdu, gan mūzikas izpildījuma ziņā. Daļu sabiedrības šāda mūzika uzrunāja un tā pieprasīja vēl šāda veida mūziku, taču citu sabiedrības daļu šis mūzikas lēciens šokēja tik ļoti, ka sāka veidoties uzskats par to, ka šī mūzika ir ļauna un nevēlama.
Agrākās metal grupas izpelnījās nepelnītu nosodījumu un nepelnīti sliktu slavu tikai par to, ka mūzika izklausījās savādāk un dziesmu vārdi iekļāva tēmas, par kurām sabiedrība izvēlējās labāk nerunāt. Šīs grupas sabiedrības nosodījumu un sliktu slavu saņēma kā pļauku sejā, taču iemācījās ar to sadzīvot. Tomēr daži nākošie ienācēji metal mūzikā iemācījās „izbaudīt” un pelnīt uz šo sabiedrības nosodījumu, tā radās Alice Cooper, Mercyful Fate, KISS. Ja pirms tam vēl dažas grupas uztraucās par to, ka daļa sabiedrības viņus uzskata par ļaundariem, tad Alice Cooper ne tikai bija vienalga par to, bet tieši tiecās pēc sliktākas slavas. Intervijās Alice Cooper dziedātājs ir atklājis, ka to darīja apzināti un ar mērķi, jo mūzikā bija tikai labie varoņi un viņš nosprieda, ka Alice Cooper ir jākļūst par mūzikas ļauno tēlu. Pavērojot Alice Cooper popularitāti „ziedu laikos” var saprast, ka šī tiekšanās pēc sliktās slavas labi atmaksājās un deva labākus rezultātus nekā pretošanās tai.
Nākošais lielais atskaites posms un solis tālāk sliktajā reputācijā nenoliedzami ir Merilins Mensons. Ja ap šo laiku sabiedrība bija sapratusi to, ka Alice Cooper speciāli tiecas pēc sliktas slavas, jo ar to var pelnīt, tad Mensons vairs nebija tik skaidrs gadījums, jo nebija vairs tik atklāta sliktā tēla popularizēšana, mūziķis ieguva sliktā tēla reputācija ar dziesmu tēmām un atklātu runāšanu par tabu tēmām. Līdz ar Merilinu Mensonu liela daļa metal mūzikas grupu jau bija iemācījušās sadzīvot ar slikto reputāciju vai pat ar to pelnīt. Taču nāca pārbaudījumi, kuriem nebija gatavs neviens no metal mūzikas pārstāvjiem. Tās bija bēdīgi slavenās tiesu prāvas, ar kurām metal mūzikas reputācija pasliktinājās vēl vairāk, lai gan neviena no šīm prāvām neguva panākumus un mūzika netika atzīta par vainīgu kādā no bēdīgi slavenajiem notkumiem. Merilina ļaunā varoņa tēls stājās pretī divu jauniešu rīkotai apšaudei skolā, jo tika uzskatīts, ka Mensona mūzika ir vainojama pie notikušās apšaudes. Šķietami šis ir viens no smagākajiem tēla pagrieziena punktiem, jo ilgi piekoptais ļaunais tēls sāka taisnoties, ka nav nemaz tik slikts un nav vainojams pie tik šausmīga notikuma. Viena daļa saprata viņu un pievienojās tam, ka mūzika nav vainojama pie skolas apšaudes, cita daļa bija vīlusies Mensonā, jo saprata, ka šis tēls nav tik liels ļaunais tēls, kāds tas agrāk likās. Dziesma „Get your gunn” vēl šodien paliek par atvērtu jautājumu par to, ko īsti vajadzēja un nevajadzēja darīt reputācijas dēļ. Vieglāk tam visam gāja cauri Ozijs Osborns ar dziesmu „Suicide solutions” un Judas Priest ar dziesmu „Better by You, Better than me”, jo šīs grupas speciāli neveidoja savu slikto reputāciju, tās vienkārši to iemantoja savas mūzikas un dziesmu vārdu dēļ.
Šķiet, ka šodien lielākā daļa sabiedrības būs sapratusi, ka metal mūzikas sliktā reputācija bieži ir nepamatota vai pat speciāli veidota. Protams, nevar noliegt, ka pastāv grupas, kurām tā nav tikai speciāli veidota slikta reputācija un grupa tiešām pārstāv to, par ko dzied, taču ir grūti nošķirt patiesu tēlu no mākslīgi veidota, jo sākotnēji arī Venom tika uzskatīta par patiesi ļaunu un sātanisku grupu. Skandināvija gan ir pierādījusi savas mūzikas slavu ar darbībām nevis koncertiem ar biedējošu noskaņu un provokatīviem apgalvojumiem intervijās. Dažas grupas no Norvēģijas un Zviedrijas jau nes sev līdzi bagāžu ar notikumiem, kuri pierāda grupas nostājas patiesumu. Viena no šādām grupām ir zviedru Marduk, kura vēl nesen saņēma kādas kopienas uzbrukumu – aicinājumu boikotēt Marduk koncertus. Šī boikota pamatā bija apgalvojums, ka Marduk ir nacistu grupu un pārstāv nacistu ideoloģiju. Par šādu apgalvojumu ir grūti spriest, jo grupa sevi nepopularizē kā nacistisku grupu, bet gan drīzāk pozicionē sevi kā sātanisku grupu. Iespējams apgalvojums par Marduk kā par nacistu grupu ir liels lēciens nepareizajā virzienā, bet ne gluži klausītājiem par to spriest.
Taču Marduk gadījumā fani ņēma situāciju savās rokās un atspēkoja grupas reputāciju no šķietami nepatiesajiem apgalvojomiem. Tika izveidoti vairāki video ar mērķi pamatot to, kāpēc Marduk nav nacistiska grupa. Ironiskā kārtā sanāk, ka fani centās uzlabot un atspēkot reputāciju grupai, kura pastāv uz sliktas reputācijas un ir atzīta kā patiesi sātaniska grupa.
Marduk ir viena no galējībām metal mūzikas sliktās reputācijas jautājumā, bet noteikti ne pati galējība, jo Skandināvijas metal pazeme ir pilna ar grupām, kuras ir trakākas un slimākas viena par otru un cenšās to pierādīt gan viena otrai, gan saviem faniem, tomēr par Skandināvijas metal mūziku šeit būtu jāveido atsevišķs raksts. Vairākas grupas ir atradušas, kā izskatās, zelta vidusceļu provokatīvai mūzikai, kura virza grupu uz sliktu reputāciju, taču nošķir to no grupas patiesajiem uzskatiem. Tās ir grupas, kuras izceļas ar provokatīvu stilu, taču fani saprot, ka grupa gluži nepārstāv šos uzskatus. Piemēram, ir grūti atrast kādu Slayer T kreklu, uz kura nebūtu redzama pantagramma. Slayer dziesmu tematika bieži mijas ar ko sātanisku un vērstu pret reliģiju, lai gan grupas dziedātājs ir katoļticīgais un tieši viņš nāca klajā ar dziesmu „God hates us all”. Vēl ir arī Rammstein, kur jau no paša sākuma dzied par divdomīgām tēmām un paliek prātā ar to, ka nebaidās runāt atklāti par šokējošo un mulsinošo. Šīs ir tikai dažas no grupām, kuras mūsdienās ir apmēram pa vidu starp patiesi sliktu slavu un godīgu atzīšanu, ka tas ir tikai grupas tēls, taču vienalga par šīm grupām var dzirdēt nebeidzami daudz neglaimojošu un nepatiesu komentāru.
Jautājums par to, vai metal mūzikai ir slikta reputācija paliek neatbildēts. Pat ja metal mūzikai arī ir slikta reputācija sabiedrībā, paskatoties, cik daudz grupas tieši uz to ir izveidojušas veiksmīgu karjeru, vai var apgalvot, ka slikta reputācija ir kas nevēlams? Varbūt pat sliktā reputācija piedod mūzikai un faniem sava veida šarmu. Galvenais taču ir tas, kas pašiem metal mūzikas klausītājiem darās galvā, jo metal mūzika ir metal mūzika, tā nekad nepatiks visiem un ja patiks, tad tā vairs nebūs metal mūzika, tā būs popmūzika.
Vai esi saskāries ar negatīvu attieksmi pret metālmūziku? Pastāsti komentāros.
