ALBUMU APSKATI

Sum 41 - Chuck

ALvils 01.08.2012. 01:50
Pirms kādas nedēļas biju apciemot manu draugu Pitchforku (kur viņš strādā, nacīšu, kapīši, lai, ai neko), un viņš man teica, ka vie sīc (mans draugs un iepriekšējas grupas biedrs) esot uzrakstījs viņa labāko diska aprakstu altam, tas esot viņa garadarbs par grupas...

Pirms kādas nedēļas biju apciemot manu draugu Pitchforku (kur viņš strādā, nacīšu, kapīši, lai, ai neko), un viņš man teica, ka vie sīc (mans draugs un iepriekšējas grupas biedrs) esot uzrakstījs viņa labāko diska aprakstu altam, tas esot viņa garadarbs par grupas The Prize Fighter EP disku “Remains”. Un jā, man iekšā bija tāds tākā jūtu uzvirdums ar vēlmi, ka arī es uzrakstītu kādu aprakstu par kuru pateiktu, nu, ne jau, ka tas ir labākais altā, jo es jau noteikti nevaru sacensties ar, piemēram, vie sīša ģenialitāti (starp citu, vakar mani nosauca par ģēniju, neunu, es jau neko, bet bija patīkami :), tomēr es gribētu, ka pēc albūma uzrakstīšanas kāds pateiktu, ka tas ir bijis mans labākais apraksts. Nu, varu jau mēģināt. :)

Pirmā lieta, kas šai sakarā ir jānoskaidro laikam ir tāda, kas tad ir ģeniāls apraksts. Nu, tam noteikti jābūt ne pārāk garam, ne pārāk īsam, tam jābūt uzmanību piesaistošam un visa apraksta garumā koncentrējošam, tajā jābūt kādam vai vairākiem svešvārdiem (to es jau esmu paveicis pieminot ģenialitāti! :), kādam pašizdomātam jaunvārdam, jo tas tagad ir modīgi, albūma aprakstā ir maksimāli jāparāda autora kompetence attiecībā uz šo ripuli, par ko iet runa. Jābūt kādai vismaz nelielai joka triekšanai un tā. Nu, es mēģināšu.

2001. gadā grupa Sum 41 parādījās ar Blink 182 kopējošu muziķu, stilu, imidžu un izdeva disku “All Killer No Filler”, kas guva lielu atzinību visā pasaulē, iemočīja hītus MTV, VIVĀ un citos popmūzikas TV kanālos. Gadu vēlāk ar jau nedaudz nopietnāku attieksmi un noskaņu Sumi nāca klajā ar disku “Does This Look Infected?”, tas vismaz nebija tik ļoti Blincīgs, un, vispār, atskaitot TV un radio hītus Still Waiting un Hell Song, noskaņa diskam bija tāda itkā puiši būtu bijuši tūrē kopā ar P.O.D., jo skanējums bija vietām diezgan P.O.Dīgs. Bet runa jau šoreiz nav par Sum 41 iepriekšējiem diskiem, bet par to, kas nupat kā iznāca un saucas “Chuck”.

Apvienotās Karalistes mūzikas portālā The Guardian, Deivs Simpsons arī uzrakstīja aprakstu par Sum 41 jauno albūmu, izsakoties, ka tagad puišiem ir pusmūža krīze, paši nesaprotot, ko darot, un spēlēdami post-Linkin Park pasules (ā, kā mani fascinē, ka kāds kaut ko sauc par “post” – tas taču tagad ir TIK modīgi!) mūziku un dziedot “No one will be with you in the end” (tas ir no dziesmas Wellcome To Hell) ar to paši jau iepriekš paredzēdami, ka ar šo disku viņu karjera noslēdzas, un neviens galu galā vairs nebūs ar viņiem. No piecām zvaigznēm šim diskam tiek piešķirtas divas. Diezgan skarbi tā teikt. :)

Diks saucās “Chuck” – tam patiešām ir nozīme (beidzot!), tas nav tāpat vien brīvi izvēlēts nosaukums. Šī gada maijā grupa Sum 41 bija Kongo Republikā (sakarā ar savu koncerttūri), bet Kongo ir Kongo, un tur mēdz notikt apšaudes, bumbošanās un tā, un tad nu Sum 41 puišiem gadījās atrasties tur tieši kārtējās apšaudes laikā un saskarties seju pret seju ar sprādzieniem un apšaudēm. No kādas intervijas ar pušiem (pēc tam): “Bēs visi viens otru apskāvām un teicām “es tevi mīlu – mēs tūlīt mirsim”... tās bija visneticamākās bailes”, un kas tad notika? Kāpēc šie nenomira? – Tur bija kāds Apvienoto Nāciju pārstāvis Čaks Pelletīrs, kas, kā Sumi par viņu teica “he was such a hero, he saved fory-five pople’s lives that day”, un jā, viņš kautkā viltīgi pamanījās no apšaudes objekta aizvest arī Sum 41 puišus, un riskējot ar savu dzīvību izpelnīties to godu, ka viņa vārdā tiek nosaukts Sum 41 nākošais albūms, proti “Chuck”.

Tas man atsauc atmiņā grupas Goldfinger albūmā “Open Your Eyes” bonustreku, kur zvanītājs (kas ir dzirdējuši, zin par ko iet runa) saka superīgo frāzi “sometimes we call CHUCK!” :D Starp citu, arī Sum 41 ir dziesma, kas saucas tāpat kā minētais Golfinger albūms un tajā esošā tituldziesma. Un šeit man gribās teikt, nu jā, katrs jau pa savam saskata sevi ar atvērtām acīm, un citus ar aizvērtām, aicina šos arī atvērt, bet nu, manuprāt tas tāds laikā iestakojis elements, arī Toothsome Twang dziesmā Story Of John Wain dzied “just open your eyes and see”, bet modernisms, kad valda racionālisms un objektīvas patiesības, ir pagājis (un jau sen), jau 30 gadus dzīvojam post-modernismā, bet tik brīžiem mūsu domāšanas vieds un attieksme pret lietām ir tika moderniska! Mēs laikam esam atpalikuši. :)

Un arī Goldfinger un Sum 41, izsakot domu, ka patiesība ir pie viņiem (pie kam, katram tā ir citādāka), taču Sumi gan varēja labāk ar šādu frāzi šai diskā nemētāties, jo šai diskā pēc viņu tekstiem vairāk var domāt, ka viņiem acis ir pavisam ciet, un ne jau tāpēc, ka man būt vaļā un es teiktu, ka viņi skatās kaut ko nepareizi, bet gan tāpēc, ka viņi paši visu laiku atkārto, ka neko nesaprot, neko nevar zināt, kas būt galu galā, “nothing else will ever be so clear, but may be thats only my fear” – tā dzied dziesmā There’s No Solution, dziesmā 88 dzied, ka viņi jūtas kā cietumnieki, dziesmā “peaces” domu papildina vēl piebilstot, ka nekas viņus vairs nevar izglābt, un šeit nav runa par glābšanu no bankrota vai lodēm, bet tekstā skaidri parādās vārds “soul”, kas saistās ar šo glābšanu, un dziesmā Angels With Dirty Faces dzied “It feels like I need some help, it’s too late to save myself”.

Tā vien liekas, ka runājot par to, ka neviens ar viņiem nebūs beigās, runa nav par to, ka neviens nepirks un galu galā arī nepārdos viņu diskus, kā par to minot izteicās Deivs Simpsons, bet gan runa ir par viņu dzīves beigām. Laikam esot ar seju pret seju ar lodēm un iespēju pavisam drīz doties uz “laimīgākiem medību laukiem” puiši ir šo to pārdomājuši par šo dzīvi un par to, kas būs pēc tam. Un nav tā, ka viņi izvirzītu kādu teoriju par to, kas tad būs, bet vienkārši uzdod daudz jautājumus par to. Kam? Paši sev. Un to ieliek arī savās dziesmās, kam viscaur vijās šādas domas. Dziesmā We’ve All To Blame tiek pateikts (nē, izdziedāts): “When all we need is something true to believe”, un kā kronis tam visam ir post-modernisks apgalvojums “All fo us believe In what we need” – tā dziesmā No Reason, kas man personīgi patīk vislabāk no visām šī diska dziesmām. Pēc Green Day “American Idiot” un divām Fat Wreck zborkām, kas vērstas pret Bušu, kur arī ir viena Sum 41 dziesma, es ļoti sagaidīju, ka Sum 41 disks arī būs pilns ar pretkara un pretbušistiskām idejām, bet nekā, vienīgā dziesma, kurā parādās kaut kas par (PRET) karu, ir dziesma I’m Not The One, kā arī Rock Against Bush Vol.1 izlasē iekļautajā dziesmā Moron, kas šai diskā ir pievienota kā bonustreks. Patiesībā šai diskā ir veseli trīs bounustreki, kas ir diezgan interesanta parādībā. Liekas “kāpēc tad tās trīs dziesmas vienkārši nav iekļautas parastajā dziesmu sarakstā? Tās taču piesaistītu vairāk pircēju diskam!”, bet varbūt tāpēc, ka bonustrekā Subject To Change viņi dzied “we won’t be bought and sold” grib to kaut kā veidā īstenot (kas gan ļoti slikti izdodas in general... kā jau jebkuram, kas grib ar redzēt savu seju MTV avardos) trīs dziesmas pieliekot klāt, tipa kā bonusiņu, kā kaut ko tāpat vien, bez maksas. :) Nezinu. Un kurš gan zin?! Nu, gan jau Sum 41 producenti, menedžeri utt utjp zin, bet es nē.

Muzikāli albūms ir daudz smagāks un nopietnāks par iepriekšējiem diviem (nemaz nerunājot par pirmo), ir zināmi metāla elementi, ir pat pavisam klasiski metāla soliņi dziesmās The Bitter End un 88, kā jau minēju, ir diezgan PODīgi elementi, īpaši tie saskatāmi dziesmās Angels With Dirty Faces un There’s No Solution, daudz iemantoti akustiski elementi, ar akustisko ģitāru, klavierēm un čellu, piemēram, dziesmās 88, Some Say, We’re All To Blame, Pieces un īpaši Slipping Away, kas ir pavisam akustiska un lēna, bet smuka, tajā arī tiek dziedāts, ka viņam (tam, kas dzied) sirdī ir kaut kāds caurums. :) Un šī dziesma, tāpat kā Some Say kaut kādā ziņā atsit jaunās skolas britpopu, nu tipa Oasis un Blur, bet šie ir tikai izņēmumi, kas izlec, kopumā albūms ir visnotaļ ātrs, spēcīgs, daudz psihāks un panku ausīm tīkamāks par iepriekšējiem Sum 41 albūmiem.

Bet mans apraksts, šķiet, šoreiz gan nebūs nekāds labākais, jo tas pilnīgi noteikti ir par garu... Nu nekas, vismaz šai vietā beigšu, lai nepagarinātu to vēl vairāk, un mēģināšu citreiz atkal, varbūt citreiz vairāk veiksies ar šo lietu. :)

Izdošanas datums: 12.10.2004.

Izdevējs: Island Records

Tracklist

  1. Intro
  2. No Reason
  3. We're All to Blame
  4. Angels with Dirty Faces
  5. Some Say
  6. Bitter End, The
  7. Open Your Eyes
  8. Slipping Away
  9. I'm Not the One
  10. Welcome to Hell
  11. Pieces
  12. There's No Solution
  13. 88

Lasi vēl

Komentāri

Esi pirmais, izsaki savu viedokli!

Izsaki savu viedokli

Alternative.lv neuzņemas atbildību par komentāru saturu, kā arī aicina ievērot vispārējas ētikas normas un LR likumdošanu. Portāla pārstāvji patur tiesības dzēst neatbilstošus komentārus, kā arī uzsver, ka neskaidrību gadījumā administratoriem vienmēr taisnība.

JAUNUMI

PASĀKUMI

24.aug
sestdiena

Lasti Kusto(RU)

Leningrad, Kr. Valdemāra iela 4
29.aug
ceturtdiena

The Ocean + support

Melnā Piektdiena, Brīvības gatve 193c, Rīga
Biļetes: ticketshop.lv
30.aug
piektdiena

Grupas Apēdājs koncerts

Leningrad, Kr. Valdemāra iela 4
30.aug
piektdiena
6.sep
piektdiena

Vader // Hate // Thy Disease

Republika, Pils iela 14, Riga, Latvia LV-1050

FORUMS