ALBUMU APSKATI

Saves The Day - Sound The Alarm

ALvils 01.08.2012. 02:31
Pirms apmēram 10 gadiem uz skatuves parādījās puišu (vecumā zem 20) apvienība Saves The Day, kas jau pirmo divu gadu laikā pamanījās ierakstīt divus apbrīnojami skaistus pop punk stilam piedēvējamus diskus „Can't Slow Down” un „Through Being Cool”. Pēc tam ar...

Pirms apmēram 10 gadiem uz skatuves parādījās puišu (vecumā zem 20) apvienība Saves The Day, kas jau pirmo divu gadu laikā pamanījās ierakstīt divus apbrīnojami skaistus pop punk stilam piedēvējamus diskus „Can't Slow Down” un „Through Being Cool”. Pēc tam ar gan daudz lielākiem pārtraukumiem albūmu starpā tika laisti pasaulē divi citi diski. No kuriem „Stay What You Are”, kas bija pēdējais Saves The Day oriģinālā skanējumā esošais disks, pats par sevi uzsvērdams, ka nevajag mainīties, ir labi kā ir... Un tad, itkā pagriežot muguru sevis izteiktajai domai iepriekšējā albūmā, nāca klajā ar „In Reverie”, ko būtu grūti nosaukt par punk vai kaut vai pop punk, bet gan drīzāk varētu piedēvēt ļoti popsīgam indy rokam.

Un, lūk tagad, pēc basģitārista maiņas (tagad grupā Saves The Day spēlē bijušais Glassjaw basists), pēc tūres kopā ar Senses Fail (starp citu, nevienā pašā dziesmā nav saskatāma absolūti nekāda Senses Fail ietekme), tagad, kad grupas Saves The Day līderis Konlejs ir vēl tikai 25 gadus vecs, šī apvienība nāk klajā ar nu jau savu piekto pilno studijas albūmu „Sound The Alarm”. Nosaukums atgādina revolucionāros anarko pankus, bet šim albūmam ar tamlīdzīgām ideoloģijām nav absolūti nekāda sakara. Politika, karš, valdība, nauda un tamlīdzīgi sūdi netiek nevienā pašā dziesmā pat pieminēti. Pats Konlejs šo albūmu raksturoja ar vārdiem „the Beatles from hell”, un, ja par to, vai tas jebkādā mērā ir pielīdzināms Bītliem varētu būt diskutējams jautājums, tad tas „from hell” ļoti lielā mērā raksturo šo albūmu. No popsīga indy roka Saves The Day ir savu kuģi pagriezusi depresīva un ļoti agresīva emo punk virzienā.

Bez izmaiņām instrumentālajā izpildījumā, kas ir daudz agresīvāks un niknāks, arī vokāls ir pilnīgi izmainījies, tas ir daudz, daudz agresīvāks, nedaudz piesmacis un daudz vairāk dziedāts caur degunu, nekā iepriekšējos albūmos, dažās dziesmās pat nedaudz atsit Green Day, piemēram, dziemās „Dying Day” un „The End”, un vietām pat Hell Is For Heroes, bet tekstu ziņā varētu būt saskatāma līdzība ar Alkaline Trio, metaforās apspēlējot simbolismu emocijas atspoguļojot ķermeņa daļās, dziedot par kakla izgriešanu un apēšanu, sajūtot kuņģī tā asiņošanu (dziesmā „Say You’ll Never Leave”), gandrīz katrā dziesmā ir vārdi die, dying, dead, grave... Albūms jau sākas ar ļoti enerģisku, ļoti labu priekš albūma ievada, dziesmu „Head For The Hill”, kur tiek dziedāts „Drowing in the darkness of my mind, I dream I’m setting fire to everything in sight. And if I die tonight and go to Hell, oh well on that hill I see you”. Un tālāk seko tikpat spēcīga dziesma „The End”, kura sevī ietver apbrīnojamus ģitāras rifus, ļoti spēcīgu basa un bungu līniju un izmisīgi kliedzošu vokālu, paužot izmisumu par to, ka visa pasaule ar nepacietību gaida viņa (vokālista) krišanu, bet tam ir iemesls, jo viņš pats ir briesmas pat sev, kad vienmēr vaino kādu citu, bet nav vairs palicis neviens, ko vainot... Tituldziesmā „Sound The Alarm” tiek dziedāts, ka ‘paranoja ir mans vienīgais draugs’ un ‘kad es būšu galā, visi smiesies par to, kā es nomiršu’. Un tādā garā iet dziesmu pa dziesmai viss albūms, beidzoties ar depresīvu dziesmu „Hell Is Here”, paužot domu, ka visi tāpat kādreiz nomirs, un pat pirms miršanas, jau tagad ir elle.

Pat lēnākās dziesmas „Shattered”, „34” un „Don’t Know Why” ir visnotaļ agresīvas un necik – popsīgas, šaubos vai jebkurai dziesmai no šī albūma atrastos vieta iekš MTV.

Labākās dziesmas manuprāt ir: mīlas dziesma „Eulogy”, kuras piedziedājumā ir teksts „I’ll carve out my lungs and it’s all just to see you again. I’m sick in my gut from the poison I drank to forget”, dziesma „Say You’ll Never Leave”, kurā ļoti agresīvi (neizklausās pēc lūgšanās, drīzāk – pēc pavēles) lūgts nepamest viņu (dziesmas autoru, grupas līderi un dziedoni Konleju), aranžējums dziesmai ir lielisks, lieliski atstrādātas pārejas, dziesmas kulminācijai tuvojoties paliek tikai ģitāra (bez draiva un tikai vienā pusē) ar vokālu, dziedot piedziedājuma sākumu un tālāk aiziet piedziedājuma turpinājums visiem instrumentiem kopā, ļoti spēcīgi un agresīvi, un dziesma Diseased , kas ir ātra un, manuprāt, vispancīgākā šī albūma dziesma, tai pašā laikā ietverot lieliskas pauzes, ģitāras rifu un ritmu maisījumus kopā ar vokālu, kas vienu brīdi ir agresīvs, kliedzošs, otrā brīdī emocionālizēts tik lielā mērā, ka tiek izdzidāts falsetā.

Šis ir pagaidām labākais 2006.gada albūms, kas manās rokās ir nonācis un man šķiet, ka nu ir laiks nokaunēties katram vienam, kas vēl nav pamanījies pie tā tikt, bet ne tikai nokaunēties, bet celties un darīt visu iespējamo, lai pie tā tiktu! :)

Izdošanas datums: 11.04.2006.

Izdevējs: Vagrant

Tracklist

  1. Head For The Hills
  2. The End
  3. Shattered
  4. Eulogy
  5. Dying Day
  6. 34
  7. Say You'll Never Leave
  8. Diseased
  9. Don't Know Why
  10. Sound The Alarm
  11. Bones
  12. Delusional
  13. Hell Is Here

Lasi vēl

Komentāri

Esi pirmais, izsaki savu viedokli!

Izsaki savu viedokli

Alternative.lv neuzņemas atbildību par komentāru saturu, kā arī aicina ievērot vispārējas ētikas normas un LR likumdošanu. Portāla pārstāvji patur tiesības dzēst neatbilstošus komentārus, kā arī uzsver, ka neskaidrību gadījumā administratoriem vienmēr taisnība.